«Lai kā gribētu, nevaram rādīt visus gleznu tūkstošus. Ekspozīciju telpas ir tik lielas, cik ir,» sacīja reklāmas un informācijas darba kuratore Nataļja Sujunšalijeva. Mākslas zinātniece Laima Slava gan pieļāva, ka ar rekonstrukciju visas problēmas netiks atrisinātas, tādēļ vajadzētu domāt par papildu ēkām.
Arī mākslinieks Kristaps Zariņš uzskata, ka LNMM galvenās ēkas rekonstrukcija, visticamāk, neatrisinās telpu jautājumu, jo būtu nepieciešams nodalīt modernās mākslas muzeju. Viņš arī sacīja, ka ar LNMM krājumos esošajiem mākslas darbiem būtu iespējams nodrošināt veselu muzeju.
L. Slava skaidroja, ka liela netaisnība ir pēckara mākslas ekspozīcijas neesamība, kā dēļ veselas paaudzes izaug, neuzzinot par XX gadsimta otrās puses mākslu. «Maija Tabaka, Boriss Bērziņš, Edgars Iltners un galu galā arī es esam radījuši darbus, bet mēs neesam. Tam nav vietas,» Dienai sacīja māksliniece Džemma Skulme.
Viņa arī norādīja, ka Latvijai ir neparasti daudz mākslas darbu un, lai gan ik pa laikam notiekot izstādes, tās nepieciešamas vēl biežāk.
Lai spriestu par pastāvīgās ekspozīcijas paplašināšanu, vispirms nepieciešams iepazīties ar galvenās ēkas telpu piedāvājumu un iespējām, skaidroja LNMM pārstāve N. Sujunšalijeva.