Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Somija bieži vien tiek dēvēta par pasaulē labāko izglītības sistēmu. _Dienas_ novērojumi Somijas skolās un izglītības speciālistu izteikumi liecina - lai arī Somijas izglītības sistēmā ieplūst tāda nauda, par kādu Latvijas skolas varētu sapņot, ir arī virkne citu faktoru, kas palīdzējuši rakstīt ziemeļvalsts izglītības veiksmes stāstu.
Nav atbiruma
«Kurš no jums prot lasīt?» vaicā K. Louhijervi, kad esam iegājuši Kirkojervi skolas 2. klasē. Visi paceļ rokas. «Ko tad jūs te vēl darāt?» direktors pavelk skolēnus uz zoba. Kāds runīgs otrklasnieks atbild, ka jāmācās matemātika. Kāpēc? «Lai varētu strādāt Nokia,» viņš saka. Tieši Nokia ir viens no Somijas izglītības panākumu simboliem. Somi augstu vērtē izglītību un apzinās, ka laba izglītība dod iespēju ko sasniegt neatkarīgi no cilvēku sociālā statusa, daudzi Somijā pazīstami cilvēki nākuši no nabadzīgām ģimenēm. Skolu sistēma ir veidota tā, lai motivētu cilvēkus sasniegt vairāk un vairāk, stāsta K. Louhijervi. Atzinīgi tiek vērtēts Somijas iekļaujošās izglītības modelis - skolas neuzgriež muguru bērniem ar mācīšanās grūtībām, un par to, ka tas izdodas veiksmīgi, liecina fakts, ka skolās gandrīz nav atbiruma.
Kad Diena viesojas Kirkojervi skolā, tā darbojas mēnesi. Jaunuzceltā skola ir kā konfekte, pirmajā brīdī pat vairāk atgādina universitāti. Te izmanto jaunākās tehnoloģijas - klasēs pie sienām ir interaktīvās tāfeles, zviedru valodas stundā skolotāja bērniem māca skaitļus, izmantojot vebkameru. Tomēr izglītības speciālisti norāda - ne jau tehnoloģijas rakstīja Somijas izglītības veiksmes stāstu. Valstī ir ļoti daudz skolu ar visai parastu aprīkojumu, taču Somijas spēks ir tas, ka visās pamatskolās ir vienlīdzīga izglītības kvalitāte neatkarīgi no tā, vai tā ir maza pamatskola Lapzemē vai liela skola galvaspilsētā. Latvijas realitāte ar dažām prestižām skolām, kurās vecāki par visu varu vēlas iedabūt savu atvasi, somiem ir sveša. Viņi bērnus sūta tuvākajā pamatskolā. Kā somiem izdodas panākt tādu vienlīdzību izglītības kvalitātē? Speciālistiem atbilde ir viena - šo līmeni palīdz noturēt skolotāji, kas visi ir ļoti labi izglītoti un sabiedrībā augstu novērtēti.
Atšķirības vidusskolās
Nedaudz atšķirīga ir situācija Somijas vidusskolās, kuras gan dalās populārākajās un mazāk populārajās. Dienvidtapiolas vidusskolas direktors Harri Rintaaho stāsta, ka vidusskolas specializējas dažādās jomās, īpaši galvaspilsētas apkārtnē. Piemēram, viņa vadītā vidusskola esot populāra, jo specializējas sociālajās zinātnēs un ekonomikā, kas ir pieprasīti virzieni universitātēs. Daudzas vidusskolas atlasa skolēnus, tāpēc labākie skolēni mācoties labākajās vidusskolās un otrādi. Somijas izglītības un zinātnes ministre Henna Virkunena stāsta, ka lielākās atšķirības esot starp pilsētu vidusskolām. «Ir dažas skolas, kuras ir ļoti populāras jau dekādēm ilgi, tāpēc labākie skolēni vēlas tajās mācīties. Bet laukos visi skolēni dodas uz to pašu vidusskolu, viņi nevar izvēlēties,» skaidro H. Virkunena.
No ministres teiktā var secināt, ka, viņasprāt, labu izglītību tomēr var iegūt visās Somijas vidusskolās, tikai dažās tā ir laba, bet citās ļoti laba. «To mēs varam pateikt, jo katru pavasari avīzes publicē vidusskolu reitingu. Piemēram, pērn vienā no labākajām vidusskolām mācījās 12 skolēnu,» viņa saka. Skolu reitingu veidošana pēc vidusskolas beigu eksāmenu rezultātiem Somijā ir salīdzinoši nesena tendence, kas gan nesaskan ar vienlīdzīgās izglītības kvalitātes uzstādījumu. Arī H. Rintaaho ir skeptisks pret reitingiem, lai arī viņa vadītā skola esot atzīta par ceturto labāko vidusskolu valstī. Viņaprāt, reitingi neko nepasakot par skolu, jo viņa vadītajā skolā iespējams atlasīt tikai labākos skolēnus, taču ne sliktāku darbu veic mazāk populāras vidusskolas, kuras uzņem visus skolēnus, taču panāk, ka visi arī skolu absolvē.
Stabila sistēma
Somijas pašvaldībām un skolām ir dota liela brīvība - tās var veidot mācību procesu pēc saviem ieskatiem. Parlamentā tiekot pieņemtas mācību satura vadlīnijas, piemēram, nosakot minimālo stundu skaitu katrā priekšmetā, vispārējus sasniedzamos mācību rezultātus. «Tās ir ļoti vispārīgas lietas,» atzīst Somijas Nacionālās izglītības padomes vecākā padomniece Kristīna Volmari. Latvijā valdība pieņem mācību priekšmetu standartus, bet somiem netīk vārds «standarts», jo «tas skan pārāk strikti». Valsts arī pārlieku nekontrolējot skolas - tajās neviesojas inspekcijas, pirmie valsts pārbaudījumi skolēniem ir tikai, beidzot vidusskolu. «Mēs neticam nacionālajiem vērtējumiem,» saka K. Volmari. Viņa norāda, ka citās valstīs nacionālie testi bieži tiekot izmantoti, lai sašķirotu skolēnus pēc viņu spējām. Somija to nevēlas darīt. Vairāk valsts ierobežojot iespēju atvērt privātskolas - tikai 2% skolēnu mācās privātskolās, jo ir grūti iegūt ministrijas atļauju to veidošanai. «Viens no iemesliem ir filozofija - mēs negribam iegūt skolas, kuras ir ļoti aizspriedumainas savā domāšanā. Piemēram, reliģiskās skolas,» skaidro K. Volmari.
H. Virkunena stāsta, ka Somijas izglītības sistēmai nav raksturīgas biežas reformas. «Visu laiku nedaudz attīstām mūsu izglītības sistēmu. Bet tas nav tā kā daudzās valstīs, kad mainās valdība, viss tiek mainīts,» skaidro H. Virkunena. Ik pēc 10 gadiem tiek mainīts mācību saturs, lai tajā ietvertu skolēnu nākotnes vajadzības. Pēdējās izmaiņas paredzot lielāku saikni starp mācību priekšmetiem, jo «cenšamies atmest domu, ka katrs priekšmets dzīvo pats par sevi», stāsta K. Volmari. Tagad tiekot diskutēts par jaunu priekšmetu - drāmas un ētikas - ieviešanu. Drāmas kā obligāta priekšmeta ieviešanu K. Volmari vērtē pozitīvi. «Ar to mēs vēlamies panākt, lai jaunieši labāk prastu uzstāties publiski. Somi ir diezgan kautrīgi, runājot publiski,» viņa saka.