Graudu cenas gada laikā samazinājušās par 50%, ievērojami sarukušas arī darbaspēka izmaksas. Tieši pēdējā iemesla dēļ krietni - par 30% - vidējo maizes cenu šogad samazinājusi maizes ceptuve Lāči. Maizniekmeistars Normunds Skauģis skaidro, ka darba tirgū ir milzīga konkurence, tādēļ roku darbs kļuvis lētāks un darba devējam nav jāierēķina nākotnes darba algu pieaugums un neparedzētie riski. Samazinājušās arī energoresursu un atsevišķu izejvielu - malkas un miltu - cenas. Iepriekš bija arī jārēķinās ar straujo inflācijas kāpumu.
Lāči savu maizi gan pozicionēja samērā dārgākā segmentā, kam cenas varētu būt jāsamazina zemās pirktspējas dēļ - šis rādītājs neraksturo vidējo situāciju nozarē. Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Circenis skaidro, ka kopš oktobra beigām un novembra sākuma kviešu maizei cena samazinājusies vidēji par 7%, bet rudzu maizei cenu kritums bijis mazāks - par 3-4 %.
Arī SIA Latviešu maiznieks maizes cenu jau samazinājis par 5-10%, taču joprojām tiek pārskatīti ekonomiskie rādītāji, kā tos sabalansēt ar iedzīvotāju pirktspēju. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja un Liepkalnu maiznīcas mārketinga vadītāja Ieva Zariņa paredz, ka krasam cenu samazinājumam vairs nevajadzētu būt, bet, iespējams, uzņēmumi meklēs iespēju pārskatīt sortimentu, izvērtējot produktu rentabilitāti. Sortiments varētu mainīties, taču cenu spiediens turpināsies - paredz lielākā maizes ražotāja a/s Hanzas maiznīcas tirdzniecības un mārketinga direktors Edijs Vegners. Viņš par iemeslu min valdības pēdējā laika lēmumus, piemēram, dabasgāzes aplikšanu ar nodokli. Aplēsts, ka gāze tādējādi varētu sadārdzināties par 7%. Viņš gan paredz, ka patēriņam naudas būs mazāk - tas atsauksies uz iedzīvotāju pirktspēju. Hanzas maiznīcas šī gada laikā cenas samazinājušas vidēji par 10%.