Klūgas-Grūbas atrodas aptuveni četru kilometru attālumā no novada centra mežu ieskautu tīrumu vidū, un šeit iecerēts būvēt fermu. Vācu investori šīs ieceres īstenošanā gatavi ieguldīt trīs miljonus latu. Šajā ražošanas procesā tiks veidots maksimāli noslēgts cikls - no nobarojamo cūku mēsliem plānots ražot biogāzi un siltumu, bet pēc tam atlikušais substrāts kā mēslojums tiks izkliedēts pa apkārtējo zemnieku laukiem, no kuriem pēc tam savukārt tiks iegūti lauksaimniecības graudi, stāsta SIA Mālpils agro direktore Anita Lancmane. Uzņēmums plāno nodarbināt 16 personu, taču ieguvēji būs arī, piemēram, lopbarības sagatavošanā, graudaudzēšanā iesaistītie iedzīvotāji, uzskata šīs ieceres autori.
Taču cūku fermas ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā 18. jūlijā 66 iedzīvotāji bija pret tās būvniecību. Mālpils makšķernieku biedrības Mālpils zivīm valdes priekšsēdētājs Vladislavs Komarovs uzskata, ka šī ferma būs drauds apkārtējai videi, avārijas gadījumā varētu tikt nodarīts kaitējums blakus esošajam Ezerkalnu purvam un tālāk pa grāvjiem piesārņojums varētu nonākt līdz foreļu upei Sudai. Iedzīvotāji savas bažas pamato arī ar to, ka pēc avārijas netālu - cūku fermā Allažos - piesārņojuma dēļ gājušas bojā zivis Tumšupē. Vēl V. Komarovs norāda, ka mēslu izkliedēšana laukos Mālpils centra tuvumā radītu traucējošu smaku, un tas varētu negatīvi ietekmēt tūrisma attīstību novadā. Tā dēļ varētu arī samazināties nekustamā īpašuma cenas. «Kurš gan te gribēs nākt dzīvot un būvēties,» retoriski jautā Mālpils zivīm vadītājs. IVN ziņojumā minēts, ka fermas darbība gaisa kvalitāti ietekmēs, bet tā atbildīs normatīvajos aktos noteiktajām robežvērtībām, savukārt «substrāta izkliedei uz lauka dažos gadījumos būs tieša īstermiņa ietekme uz novada kultūrvēsturiskajiem, dabas un apskates objektiem».
Neapmierinātība arī citur
A. Lancmane paskaidroja, ka gadījumā, ja iedzīvotāji iebildīs pret mēslu izkliedēšanu konkrētos laukos traucējošās smakas dēļ, šie iebildumi tiks ņemti vērā un izvēlēti citi no apdzīvotām vietām tālāk esoši tīrumi. Viņa arī piebilda - lai piesārņojums nenonāktu apkārtējā vidē, teritorija tiks ierobežota ar valni un noasfaltēta.
Mednieku biedrības Mālpils pārstāvis Raimonds Kope pastāstīja, ka organizāciju uztrauc fermas darbības ietekme uz Ezerkalnu purvā mītošajiem aizsargājamiem putniem. Mednieki secinājuši, ka purvā redzētas vismaz deviņas aizsargājamas sugas, kuru dēļ šeit vajadzētu veidot mikroliegumu un fermas būvniecība te nebūtu pieļaujama, uzskata R. Kope. Viņš norādīja, ka tuvējos tīrumos pulcējas arī liels skaits dzērvju, kurām varētu traucēt fermas radītais troksnis. A. Lancmane solīja ataicināt speciālistu, kas izvērtēs trokšņu ietekmi uz dzērvēm.
Kā liecina līdzšinējā pieredze, cūku fermu būvniecības ieceres parasti izsauc iedzīvotāju protestus, atzīst Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) Ietekmes uz vidi novērtējuma nodrošinājuma daļas vadītāja Ērika Ulāne. Viņa norādīja, ka pašlaik iedzīvotājiem vēl ir iespēja sūtīt birojam vēstules par Mālpilī plānoto cūku fermu un sagatavoto IVN ziņojumu. Tās apkopos un nodos Mālpils agro, kas savukārt veiks ziņojuma pilnveidošanu. Pēc tam tas atkal būs pieejams publiski, un būs iespējams ar to iepazīties un izvērtēt. Tad VPVB sagatavos savu atzinumu, un, pamatojoties uz to, pašvaldība lems, vai šo cūku fermas būvniecību akceptēt. Tas varētu notikt šoruden.
Tiesājas par cūku fermām
Arī citviet Latvijā cūku fermu būvniecības ieceres ir izraisījušas iedzīvotāju protestus un pat novedušas līdz tiesas procesiem. Aizputes novada pašvaldība turpina tiesāties ar dāņu uzņēmumu Nygaard International, kas pieprasījis pat 5,7 miljonu zaudējumu atlīdzību par to, ka pašvaldība nav atļāvusi cūku fermas paplašināšanu Lažas pagastā, jo arī šeit iedzīvotāji protestēja pret šādu ieceri. «Pašlaik mēs ejam uz izlīgumu,» Dienu informēja Aizputes novada domes priekšsēdētājs Aivars Šilis. Un, iespējams, cūku ferma tiks paplašināta, ja īpašnieks ievēros pašvaldības izvirzītos nosacījumus, lai mazinātu, piemēram, smakas izplatību. Savukārt Sesavas pagastā paši iedzīvotāji apstrīdēja pašvaldības lēmumu atļaut cūku fermas būvniecību, arī šajā lietā tiesvedība turpinās. Jelgavas novada pašvaldības vadītājs Ziedonis Caune gan norāda, ka šajā gadījumā iedzīvotāji sabiedriskās apspriešanas laikā gan nekādus īpašus protestus neesot izteikuši, bet reaģējuši vēlāk, kad jau bijis izlemts par būvatļaujas izsniegšanu. Te, visticamāk, cūku ferma tā arī netiks uzcelta, jo investors, šķiet, ir jau atteicies no šīs idejas.