Šogad jau vairāki pacienti, kas RPNC narkoloģijas nodaļā nokļuvuši pēc šo apreibinātāju - augu maisījumu - pīpēšanas, pārvesti tālākai ārstēšanai uz psihiatrijas nodaļām. «Vismaz seši septiņi noteikti pārvesti, jo traucējumi - murgi - nav izzuduši,» saka Sarmīte Skaida, RPNC Narkoloģiskās palīdzības dienesta stacionāra virsārste. Šiem pacientiem apreibinošās vielas atmodinājušas psihozes un psihiskus traucējumus, kas, ļoti iespējams, bez vielu lietošanas vēl ilgstoši vai pat visas dzīves laikā nebūtu izpaudušies. «Tagad pētām pacientus ar psihisku simptomātiku. Lietošana izsauc psihisku simptomātiku, halucinācijas, apziņas traucējumus,» stāsta Astrīda Stirna, RPNC Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja. Mēdz būt, ka lietotājiem ir ļoti grūti iziet no šiem psihozes stāvokļiem. Nav izslēgts, ka izprovocē, piemēram, šizofrēniju. Tā var iegūt slimību uz visu mūžu. «Ja nav šīs psihiatriskā fona, var iziet dienas vai divu laikā no šī stāvokļa, tad, ja ir šis fons, - var pat nedēļu neiziet no psihozes,» skaidro A. Stirna. Mediķi «legālo narkotiku» postu akcentējuši jau vismaz trīs gadus, taču apreibinātāju tirgotāji, kioski un veikaliņi, atrod arvien jaunas vielas, kas nav aizliegto vielu sarakstā, un turpina biznesu. Šovasar gan ar 33 jaunām vielām papildināts narkotisko un psihotropo vielu saraksts.
Nodedzināt
30 gadu vecais dizainers zaļganā pidžamā, kurš sevi lūdz rakstā minēt kā Juru Košečkinu, šeit, RPNC narkoloģijas nodaļā, nonācis jau otro reizi. Pirmoreiz viņu atveda ātrā palīdzība pēc tā sauktā spaisa jeb apreibinošā augu maisījuma smēķēšanas. Tagad viņš atgriezies tieši ar tādu pašu simptomātiku, tikai šoreiz pēc pārdzeršanās. Pilnīgi neadekvāts un vairākas dienas klusām runā bez apstājas - tā par viņu teikuši mediķi abās reizēs. Košečkins dievojas - šoreiz bija tikai alkohols. «Spaisus» kopš pirmās reizes RPNC neesot lietojis, marihuānu gan vēl uzpīpējis. Vai alkohols izsaucis tādu pašu efektu kā apreibinošais maisījums, mediķiem grūti spriest. Nav izslēgts, ka arī bez legālajiem apreibinātājiem atkārtojas tās pašas psihozes, kas nu izprovocētas, vai arī puisis neatceras, ko lietojis. «Godīgi sakot, pēc tās pirmās reizes es gribēju nodedzināt to veikalu Birznieka-Upīša ielā, kas to draņķi tirgo,» saka puisis. Taču Košečkins labi zinot likumu, tāpēc neko tādu nedarīja.
«Spaisa» ceļojums jeb «trips», pēc kura viņš pirmoreiz nonāca RPNC, bijis ļoti smags un ilgs. «Tripa laikā es runāju un runāju, trīs diennaktis no vietas. Vispār negulēju. Visa pasaules aina bija savilkusies tādā kā lielā dialogā ar mani, kā lielā bumbā. Un tu esi galvenais, karalis, un visa pasaule tieši ar tevi runā,» saka Košečkins. Tas esot bijis kas līdzīgs vājprātam. No marihuānas uz šiem augu «legalaizeriem» pārgājis, jo tie ir vieglāk pieejami - izej tikai uz ielas un nopērc veikalā kā maizi. «Legalaizerus» Košečkins smēķējis aptuveni trīsreiz dienā pāris mēnešu no vietas. «Mozg tupejet. (truls paliec - krievu val.),» viņš raksturo ietekmi. Esot apreibinājies, lai nomierinātu nervus. Viņš pieļauj - šis apreibinošais augu maisījums varētu būt apspricēts ar kaut ko ķīmisku, un tas dod ļoti spēcīgu sitienu, daudz stiprāku nekā zāle. «Pat alkohols kopā ar zāli nedod tādu otupeņije (trulumu - no krievu val.). Varētu būt kas līdzīgs līmes ostīšanai,» pieļauj Košečkins. Lai pilnībā atietu, vajagot apmēram nedēļu. Jautāts, vai nebaidās no tā, ka tā var kļūt par psihiatrijas pacientu, Košečkins attrauc: protams, tagad baidos. Visvairāk gan viņu šokējot pusaudži, kuri par latu vai diviem pērk šos apreibinātājus. «Tas ir noziegums, ka ļauj ko tādu tirgot, turklāt nenobriedušiem prātiem, tās ir visīstākās narkotikas,» Košečkins saka.
Bojā sev dzīvi
«Es nesaprotu, kāpēc nevar šos veikalus joprojām aizvērt ciet. Kā man pacients nesen stāstīja - tur tā kā točkā dod uz parāda, kā tādā kārtīgā narkotiku tirgotavā,» saka S. Skaida. RPNC novērojis, ka apreibinātāju lietotāji lielākoties ir pusaudži un jaunieši vidēji līdz 25 gadiem. Eiropas pētījumā ESPAD atklāts, ka Latvijā 2011. gadā smēķējamo maisījumu jeb tā saucamos Spice produktus dzīves laikā vismaz vienu reizi pamēģinājis katrs desmitais 15-16 gadu vecs jaunietis.
«Maisījumos ir augi ar psihotropu iedarbību. Sintētiskie kanabinoīdi arī var tikt pievienoti,» stāsta A. Stirna. Kolēģe S. Skaida stāsta - kad mediķi no apdullušajiem pacientiem cenšas noskaidrot, kas lietots, atbildes esot neskaidras: «Tie esot tējai līdzīgi gabaliņi, zālei līdzīgi, iekšā arī sarkanīgi gabaliņi, dzeltenīgi gabaliņi. Jau trešais cilvēks man saka nosaukumu - pušistaja travka.» Lai labāk varētu noteikt vielas, ko pacienti lietojuši, un labāk nodrošināt viņu ārstēšanu, RPNC pēc mēneša vai diviem plāno ieviest jaunu tehnoloģiju, ar kuru varēs noteikt tā sauktos spaisus, sintētiskos kanabinoīdus, arī jaunos stimulatorus.
Izteikti sausa mute, pseidoizjūtas, piemēram, liekas, ka jūt orgānu darbību, - tās ir vieglākās no sajūtām, kādas piemeklē legālo apreibinātāju lietotājus. «Piemēram, kāds puika bija pīpējis, viņam likās, ka sirds stājas, un viņš lēkāja pa istabu pusstundu stundu. Izsaucis ātro palīdzību, teicis: es sevi izglābu, jo, kad lēkā, sirds kustas, bet, tiklīdz nelēkāju, tā apstājas,» stāsta S. Skaida. Taču daudz smagākas problēmas ir, kad jauniešiem parādās nesakarīga domāšana un runa un kad ir grūtības izkļūt no psihozes. «Trakākais ir tas, ka tie pārsvarā ir jauni puiši, kuri [pēc lietošanas] tā arī aiziet tālāk - ar nopietnām diagnozēm, ar nopietnu ārstēšanos,» saka S. Skaida. Mediķi novērojuši, ka psihozes lietotājiem var atgriezties arī tad, ja viņi apreibinošās vielas vairs pat nelieto, var būt uzplaiksnījumi.