Daudz nepadarīta skolā ir audzināšanas jomā. Skolotājam jāprot ar vecāku risināt dialogu, lai palīdzētu bērnam saprast sevi. Audzināsim, izceļot labo pusaudzī, jo dusmas un nopēlums nav labākais audzināšanas līdzeklis. Arī vecākiem jāizvirza stingras prasības savam bērnam. Audzināsim bērnā no mazām dienām cieņas pilnu attieksmi pret jebkuru cilvēku - stipru, drosmīgu, vāju, slimu, nevarīgu. Katram dota tikai viena dzīve šai pasaulē, mācīsim bērnam to neizniekot.
Par mācību programmām un saturu lai spriež metodiķi un praktiķi. Te vietā būtu labi izzināt Skolotāja Menča (sen.) metodiku - jo vienkāršāk mācīsim, jo labāk bērns apgūs. Nemācīsim iekalt, bet saprast un katram paust savu viedokli, izmantojot pamatzināšanas.
Pensionēta skolotāja
Skolas būtu daudz labākas, ja netiktu nemitīgi raustītas ar dažādām «reformām», pēc kurām nevienam nav labāk. Nestāstiet, ka cilvēkam nekad mājās nevajadzēs uzkopt savu dzīvojamo telpu! Bet uzkopt klasi tagad skolēnam nav atļauts, nemaz nerunājot par gaiteņiem. Un tad mūsu mīlulīši pirms iešanas klasē nomet pa roku galam bulciņu maisiņus, ūdens pudelītes, bet stundu laikā padzīvojušas sievietes vāc to visu kopā, jo skolas telpām taču jābūt tīrām. Vai to var iemācīt skola? Varbūt tomēr ģimene?
Skolotājam nav nekādu tiesību sodīt skolēnu, kas tiepīgi traucē klases biedriem koncentrēties, - un tā ir ļoti grūta problēma pilsētās. Tajā pašā laikā jau vairākus gadus pedagoģijas praksē ir viedoklis - galvenais ir audzināšana, priekšmets tikai pēc tam. Realitātē tā arī ir. Lielākais laiks no 40 min stundas paiet, gaidot, kamēr visi sanāk klasē, nomierinot konfliktus, brīdinot par mobilo izslēgšanu un sadzīves tehnikas lietojumu klasē, valdot nemierīgos, kam noteikti kaut kas jāsalauž, jāsaplēš, jānorauj. Pa vidu var arī kaut ko uzrakstīt uz tāfeles, saprotot, ka tie, kas neko nesadzird, varēs vismaz izlasīt. Obligāti uz tāfeles jāuzraksta mājasdarbu uzdevumi un kontroldarbu datumi, citādi būs jādzird - jūs neteicāt, jūs nebrīdinājāt.. Zināšanas un prasmes pagaidīs, kamēr haoss norimstas, un tad varbūt vēl kāda minūte būs atlikusi arī tām.
jumons
Mani visvairāk uztrauc tas, ka Latvijā skolotājiem no padomju laikiem palicis «iebaidīšanas» stils - motivē bērnus ar bailēm, nevis atbalsta un iedrošina viņus mēģināt, kļūdīties un mācīties no savām kļūdām. Mans vecākais dēls ir otrā klasē un raudādams pilda mājasdarbus, ar trīcošu roku, bailēs, ka varbūt uzrakstīs nepareizo atbildi. Šodienas pedagogiem ir jāmaina sava taktika, jābeidz bļaut uz bērniem, lai panāktu savu. Šāda veida dvēseles apspiešana neveicina radošus, pozitīvi domājošus, laipnus cilvēkus, kādiem, manuprāt, latviešiem būtu jābūt!Bezbailīgā