Ugunsgrēki apdzēsti
Neizturamo karstumu daudzviet nomainījis lietus, kas palīdz attīrīt gaisu no kaitīgā piesārņojuma un veicina mežu ugunsgrēku savaldīšanu. Krievijas varas iestādes informē, ka mežu ugunsgrēku platība ir krietni samazinājusies, valsts vidienē vēl deg mazāk nekā 100 hektāru meža un kūdras purvu.
Tik karstu vasaru Krievija nebija pieredzējusi vairākus gadu desmitus. NASA pētnieki apstiprina, ka pasaulē lielākā temperatūras anomālija šovasar bija vērojama tieši virs Krievijas teritorijas. Maskavas reģionā jūlijā vidējā temperatūra vairāk nekā par pieciem grādiem pārsniegusi normu, kas noteikta pēc vidējās temperatūras laika posmā no 1951. līdz 1980. gadam.
Karstuma vilnis ir beidzies, bet paredzams, ka ar tā sekām Krievijai nāksies cīnīties vēl ilgi. Karstums nodarījis kaitējumu daudzu hronisko slimnieku veselībai; karstākajās dienās ārsti ziņoja, ka mirstība Maskavā palielinājusies vismaz divas reizes. Morgi nespēja tikt galā ar nelaiķu pieplūdumu, tādēļ dažkārt tuviniekiem nācās vairākas dienas turēt līķi istabā, gaidot uz vietas atbrīvošanos morgā. Arī slimnīcās daudzviet valdīja neciešami apstākļi, jo gaisa temperatūra sasniedza +40 grādu.
Daudz mazāka raža
Karstuma dēļ cietusi arī Krievijas daba, jo ugunsgrēki plosījušies 885 000 hektāru platībā. To dzēšanai iztērēts simtiem miljonu rubļu; vēl aptuveni piecus miljardus rubļu (90 miljonu latu) nāksies izlietot, lai uzbūvētu jaunas mājas nodegušo 2000 māju vietā.
Ekonomistu aprēķini rāda, ka Krievijas ekonomikai karstums un sausums nodarījis līdz pat 15 miljardiem dolāru lielus zaudējumus. Taču kopumā iekšzemes kopproduktam nevajadzētu būtiski samazināties, jo Krievijas ekonomika lielā mērā ir balstīta uz izejvielu ieguvi un eksportu, bet šīm nozarēm karstums nav īpaši kaitējis.
Būtiskus zaudējumus nācies ciest lauksaimniekiem, jo sausuma dēļ gaidāma daudz mazāka raža. Pagājušogad Krievijā izdevās novākt 97 miljonus tonnu labības, bet šogad raža varētu būt tikai ap 60 miljoniem tonnu, ziņo RIA Novosti. Tas nozīmē, ka Krievijai nāksies tērēt labības rezerves un palielināt importu. Krievija līdz šim bijusi viena no lielākajām labības eksportētājām pasaulē, bet tagad līdz gada beigām noteikts labības eksporta aizliegums. Šāds lēmums pieņemts, lai novērstu labības deficītu un cenu kāpumu Krievijā. Pēdējā laikā jau ievērojami palielinājusies miltu izstrādājumu cena. Paredzams, ka tas veicinās inflāciju, kas šogad Krievijā varētu sasniegt 8%.