Ministrs kā lielo novadu priekšrocību minēja spēju līdzvērtīgi pretendēt uz ES fondu finansējumu, kas mazajiem novadiem resursu trūkuma dēļ var būt apgrūtinoši. Ja tie ar saviem projektiem nevarēs konkurēt, to teritorijas var atpalikt savā attīstībā, kas neesot pieļaujams, uzskata E. Sprūdžs. Viņš ir pārliecināts, ka nākamajā ES fondu plānošanas periodā ir jādod iespēja daļu projektu īstenot uz plānošanas reģionu izstrādāto attīstības stratēģiju pamata.
Liepājas rajona Durbes novada priekšsēdis Andrejs Radzēvičs, kurš arī vada nelielo pašvaldību, teiktajam piekrīt daļēji - konkurēt tiešām nav viegli, bet to rada valdības noteiktie mākslīgie ierobežojumi, nevis nelielo pašvaldību grūtības sagatavot kvalitatīvus projektus. Tas Durbei esot izdevies ar pašu speciālistu spēkiem, bet diskriminējošos Ministru kabineta noteikumos, piemēram, noteikts, ka teritorijām ar nelielu iedzīvotāju skaitu ir liegts pretendēt uz dažādām ES fondu piedāvātajām iespējām.
Mērsrags cer atsperties
Šonedēļ paiet gads kopš Rojas un Mērsraga novadu izveidošanas, kas ir vienīgais 2009. gada jūnijā dibināto pašvaldību sadalīšanas gadījums. Pirms divarpus gadiem Latvijā tika pabeigta administratīvi teritoriālā reforma, kuras mērķis bija nodrošināt līdzsvarotu valsts attīstību, izveidojot spēcīgākus novadus ar vairāk nekā 4000 iedzīvotājiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātā informācija liecina, ka 22 novados iedzīvotāju skaits tomēr ir mazāks. Tie visi, izņemot Sējas novadu Pierīgā, arī saņem dotācijas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda.
Mazākais ir Baltinavas novads ar 1325 iedzīvotājiem, kurš atrodas Krievijas pierobežā. Ministrijas piedāvātie fakti liecina, ka tajā ir īstenoti vairāki projekti un nedraud finanšu stabilizācija, bet uz šīs riska robežas ir vairākas citas pašvaldības ar saistību apjomu, kas tuvojas 20% - tā tiek uzskatīta par kritisko robežu. Šo pašvaldību vidū pērnā gada nogalē VARAM Pašvaldību attīstības departamenta direktors Aivars Draudiņš minēja arī Mērsraga novadu, kura vadītājs Lauris Karlsons vairākos medijos pēc tam centās atspēkot pārmetumus.
Mērsraga atdalīšanos no Rojas ietekmēja vairāki tikai šai pašvaldībai raksturīgi iemesli - divu ostu savstarpējā konkurence, personāliju nesaskaņas un vienas teritorijas - Mērsraga - palikšana mazākumā novada domē, kurā Rojas deputāti pārbalsojot varēja īstenot savu politiku, neņemot vērā Mērsraga intereses. Ja Roja arī viena varēja attīstīties, tad par Mērsragu bija lielas šaubas. Pērnā gada nogalē A. Draudiņš atzina, ka tās nav zudušas, par ko liecina ne tikai pašvaldības saistības. Mērsrags arī nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas ziņā ir viens no pēdējiem. To L. Karlsons skaidro ar jaunās pašvaldības veidošanas grūtībām, kuru dēļ paziņojumi par nekustamā īpašuma nodokli to īpašniekiem nosūtīti ar vairāku mēnešu nokavēšanos. L. Karlsons ir pārliecināts, ka Mērsrags nenonāks zem finanšu stabilizācijas āmura, jo tagad jau saistību apjoms ir sarucis. Par iespēju attīstīties liecinot gan tas, ka gada laikā iedzīvotāju skaits ir palielinājies no 1830 līdz 1881, gan 2012. gada budžetā prognozēts iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugums par 100 000 latu jeb 30%. L. Karlsons uzskaita vairākus īstenotos projektus un radītās darba vietas.
Rūp ES fondu pieejamība
VARAM piedāvātajā informācijā par situāciju mazajos novados norādīts, ka vairākiem no tiem «ir pietiekami liela kapacitāte, lai realizētu projektus un investētu savas teritorijas attīstībā», ieskaitot Baltinavas novadu. Tajā esot rekonstruēts kultūras centrs, parka estrāde, kā arī sakārtota ūdenssaimniecība. Baltinavas novada domes priekšsēde Lidija Siliņa tam piekrīt daļēji, jo ūdenssaimniecības sakārtošanas projekts ir apstiprināts, bet ar iepirkuma procedūru nesokas - divas reizes ir pieteicies tikai viens pretendents, kura piedāvātās izmaksas pašvaldībai nav pa spēkam. Īstenojot ES projektus, novadam jānodrošina līdzfinansējums 15% apmērā, bet šajā gadījumā tam būtu jāiegulda daudz lielāka summa. Uz vaicāto, vai baltinavieši nenožēlo neiekļaušanos lielajā novadā, L. Siliņa līdzīgi kā vairāki viņas kolēģi min neziņu par ES fondu finansējuma pieejamību - vai nākamajā plānošanas periodā nauda tiks dalīta tikai pēc nozaru principa, vai tiks ņemts vērā arī reģionālais aspekts.
Pārlūkojot situāciju nelielajos novados, redzams, ka tajos ir atšķirīgs arī administratīvo izdevumu apjoms. To gan nosaka tas, ko katra pašvaldība pieskaita pie šiem izdevumiem, atzina Beverīnas novada domes izpilddirektors Sandris Brālēns, kura pārstāvētajā novadā šīs izmaksas ir vismazākās - tikai 13 latu uz vienu iedzīvotāju. Izpilddirektors atzīst, ka, taupot uz administratīvo izdevumu rēķina, cieš profesionālā varēšana, ja, piemēram, vienā personā ir nekustamā īpašuma nodokļa administrators, teritorijas plānotājs un ceļu uzturēšanas administrators. Beverīnas novads, kurā iekļauti Kauguri, Brenguļi un Trikāta, robežojas ar Valmieru, kas dod iespēju šejieniešiem doties uz pilsētu strādāt. Mazo novadu attīstību S. Brālēns saista tieši ar lielo pilsētu un plānošanas reģionu lomu nākotnē, ko noteiks tas, par kādu reģionālās reformas modeli politiķi izšķirsies. Valdība apriņķu izveidošanu ir atlikusi uz diviem gadiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E. Sprūdžs pašvaldību attīstību un arī to iespējas apgūt ES fondu naudu vispirms saista ar Nacionālās attīstības plānu, uz kurā noteikto prioritāšu pamata tam būtu jānotiek. Viņš atzīst, ka šajā sarakstā nevar ierakstīt reģionālo attīstību. Taču plānošanas reģioniem ir savas attīstības stratēģijas, «un, cik esmu redzējis - tās ir kvalitatīvas», sacīja ministrs. E. Sprūdžs pieļāva, ka plānošanas reģioni kopā ar VARAM, Finanšu, Ekonomikas ministriju pārstāvjiem varētu veidot padomi, kurai uzticēt pašvaldību reģionālās attīstības projektu vērtēšanu.