Teju simt lappušu apjomīgais dokuments un tajā paredzētie vairāki desmiti pasākumu birokrātijas mazināšanai vēl jāskata Ministru kabinetā. Ja tie gūs atbalstu un tiks iedzīvināti, valsts no pretimnākšanas uzņēmējiem gadā ietaupīs 8,2 miljonus latu jeb 15,6% no kontrolējošo iestāžu pašreizējām izmaksām, bet uzņēmēji - 19,7 miljonus latu.
Audita gaitā analizēts vairāk nekā 450 prasību, un teju puse no tām attiecas uz ikvienā nozarē strādājošu uzņēmumu. Identificētas 59 valsts pārvaldes institūcijas vai valsts kapitālsabiedrības, ar kurām uzņēmēji saskaras ikdienā. 28 no tām ir kontrolējošās institūcijas. Visvairāk uzņēmējus pēdējo divu gadu laikā pārbaudījuši Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts darba inspekcijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Pārtikas veterinārā dienesta (PVD), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Veselības inspekcijas un Valsts vides dienesta (VVD) inspektori, liecina ziņojums.
Funkciju audita grupa rosina mazināt vairāku kontrolējošo iestāžu pārbaužu biežumu. Piemēram, VID mazāk varētu pārbaudīt uzņēmumus, kuros ir mazāks nodokļu nemaksāšanas risks. Savukārt PVD retāk «ciemotos» pie pārtikas ražotājiem un tirgotājiem, ja tie ievēro noteiktus principus (HACCP) un iepriekšējās dienesta pārbaudēs tajos nav atklāti būtiski trūkumi. Lai uzņēmējiem kādas atļaujas vai cita dokumenta saņemšanai nebūtu jāvēršas vairākās iestādēs, audita grupa iesaka optimizēt vairākas kontrolējošo institūciju funkcijas, piemēram, vides jomā ieviešot vienas pieturas aģentūras principu, darbībām ar kultūras pieminekļiem visas atļaujas varētu saņemt pašvaldībā u. c.
No uzņēmējiem iecerēts retāk un mazāk prasīt informāciju, kas nepieciešama valsts statistikas datu apkopošanai. Turklāt ir doma, ka statistikai vajadzīgo informāciju uzņēmēji varētu iesniegt vienuviet - vienotā portālā. Uzņēmēju dzīvi paredzēts atvieglot, piemēram, ar iespēju VVD iesniegt dokumentus un saņemt pakalpojumus elektroniski. Ir ideja pilnveidot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu - arī, lai datus varētu ievadīt krievu un angļu valodā. Iecerēts atvieglot vairākas prasības. Tiesa, idejai par sloga mazināšanu darba aizsardzībā ir arī pretargumenti. Prasību pazemināšanas dēļ varētu pieaugt letālo nelaimes gadījumu skaits. Tas Latvijā jau šobrīd divas reizes pārsniedzot ES vidējo līmeni, teikts ziņojumā.
VK direktore Gunta Veismane akcentē, ka īpaši svarīga administratīvo šķēršļu mazināšana ir mazākiem uzņēmējiem, kuriem prasību slogs var būt nesamērīgi liels, un tas padara uzņēmumu par konkurēt nespējīgu vai pat zaudējumus nesošu. Uzņēmēji un tos apvienojošās organizācijas ar lielām cerībām raugās uz iecerētā īstenošanu, kas no valsts puses, viņuprāt, būtu liels solis pretim uzņēmējdarbībā strādājošajiem, jo palīdzētu uzlabot to konkurētspēju. SIA Dīlers pārstāvis Arnis Kozlovskis gan norāda, ka līdztekus administratīvo šķēršļu mazināšanai uzņēmēji gaida arī pretimnākošu un uz klientiem orientētu attieksmi.