Latvija medicīnas tūristu plūsmu vēlētos sagaidīt no Krievijas, Baltkrievijas un citām NVS valstīm, arī no Skandināvijas un Lielbritānijas. Taču, lai šis tūrisms būtu organizēts, nevis stihisks kā lielākoties patlaban, jāpārvar vismaz daži šķēršļi un jāveido atbilstoša vide.
Jau pirms pāris gadiem Veselības (VM) un Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonas izteica vēlmi likt galvas kopā, lai attīstītu medicīnas tūrismu. Kopš tā laika virzību var raksturot kā lēnu. Arī VK piektdien organizētajā pasākumā EM amatpersonas piedalījās vien kā klausītājas. «Veselības pakalpojumu eksports ir tikpat svarīgs kā eksports visās citās jomās,» sacīja J. Bārzdiņš un uzsvēra - eksporta veicināšanā VM nav eksperte, būtu jāstrādā kopā ar EM.
Veselības centra 4 vadītājs Māris Rēvalds norādīja uz vairākiem apstākļiem, kas traucē medicīnas tūrismam un kas pieminēti arī pētījumā. Piemēram, grūtības iegūt vīzas bijušo PSRS valstu iedzīvotājiem, arī sertifikātu un licenču trūkumu, kas apliecinātu, ka Latvijas ārstniecības iestādes atbilst obligātajām prasībām. «Ārvalstīs tiek pieprasīti apliecinājumi rakstiskā veidā. (..) Mums ir bijušas smagas pārrunas, kas beigušās ar Latvijas likumdošanas tulkošanu svešvalodās, lai parādītu, ka mēs kaut kam atbilstam,» sacīja M. Rēvalds.
VK par Eiropas Sociālā fonda naudu pasūtītajā, SIA Konsorts veiktajā pētījumā secināts, ka Baltijas valstis ir diezgan līdzvērtīgas medicīnas pakalpojumu sniegšanas un cenu līmenī. Visās Baltijas valstīs ir augsta tehnoloģisko resursu pieejamība, arī diezgan līdzīga tūristu plūsma. SIA Konsorts pārstāvis Roberts Bluķis norādīja uz atsevišķām Latvijas priekšrocībām, piemēram, attīstītāku aviosatiksmi. Turklāt, tā kā Latvijā ir zemākais no valsts budžeta atvēlētais finansējums veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju, brīvā tirgus apstākļos varētu būt potenciāli lielāka pakalpojumu kapacitāte, kas saasina konkurenci un, iespējams, samazina cenas. Tiesa, dažos aspektos Latvija zaudē kaimiņienēm. Atklājies, ka Latvija tiek izmantota kā tūrisma tranzītzeme. «Salīdzinot vidējo tūristu uzturēšanās laiku ar Lietuvas rādītājiem, Latvija atpaliek trīs reizes,» sacīja R. Bluķis. Latvijā ir zemākie mediķu skaita rādītāji, mazākais rezidentūrā studējošo personu skaits un negatīvākais veselības aprūpes kvalitātes starptautiskais novērtējums.
Par eksportspējīgiem Latvijas medicīnas pakalpojumiem pētījuma autori nosauc zobārstniecību, diagnostiku, plastisko ķirurģiju, estētisko dermatoloģiju. R. Bluķis norādīja, ka perspektīva var būt arī traumatoloģija un ortopēdija. Piemēram, Anglijā uz šīm operācijām veidojas rindas. Perspektīva varētu būt narkoloģisko pacientu piesaiste. Pētījumā norādīti arī atsevišķi pakalpojumi, kuri ir pieprasīti ārvalstīs, bet kuru konkurētspēja Latvijā ir samērā zema. Tāda ir onkoloģijas joma, kurā Latvijā darba netrūkst, un nieru transplantācijas, kur trūkst nieru donoru. Skandināvijas valstis ļoti pieprasot veco ļaužu aprūpes un arī rehabilitācijas pakalpojumus, taču Latvijā ir probēmas ar infrastruktūru.