Visu Dienas aptaujāto raidorganizāciju pārstāvji norāda, ka rēķinās ar ienākumiem no politiskās reklāmas. Piemēram, Latvijas Radio (LR) ģenerāldirektors Dzintris Kolāts norāda, ka LR rēķinās apmēram ar 60 tūkstošu latu reklāmas ieņēmumiem. Viņš uzskata, ka politiķi spēlējuši liekulīgu spēli, jo nepietiekamo valsts budžeta dotāciju pamatojuši, sakot, ka starpība tikšot segta ar politiskajām reklāmām, taču tagad apspriežot to ierobežošanu. Savukārt Latvijas Televīzija, kā lēš tās vadītājs Edgars Kots, cerot vismaz uz 150-200 tūkstošu latu ieņēmumiem. Precīzu rezervēto politiskās reklāmas apjomu neatklāj TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena, savukārt LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis uzskata, ka moratorijs LNT nebūtu būtisks trieciens, jo tad politiskās aizstātu citas reklāmas.
ZZS frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis neslēpj - viņam «krīt virsū radio un televīzija», pārmetot drukāto mediju interešu lobēšanu. Politiskās reklāmas presē un internetā, kā arī vides reklāmas šis priekšlikums neaizliedz, un jūtams, ka tieši nevienlīdzība vairākus uzrunātos raidorganizāciju pārstāvjus uztrauc visvairāk. «Būtu ideāli, ja ēters netiktu piesārņots ar politiskajām reklāmām, bet tad ir jābūt vienlīdzīgiem spēles noteikumiem visiem,» uzsver G.Līdaka. A.Ēķis ir pārliecināts, ka politisko reklāmu nauda atradīs citus ceļus - tā tiks ieguldīta, piemēram, interneta reklāmās, vai partijas pat varētu reklāmas ievietot ārzemju kanālos, ko raida Latvijā.