Jāņem vērā, ka patlaban Krievijas ārpolitikā notiek dažādu politisko spēku un politisko elišu pozicionēšanās. Tās ieņem vietu - Medvedeva vai Putina nometnē. Arī uzskatu attiecībās ar Latviju Krievijā ir divas nometnes. Viens ir Igora Jurgena bloks, kas ir izstrādājis modernizācijas un ārpolitikas programmu Dmitrijam Medvedevam. Šis bloks Latvijas politikā sadarbojas ar Saskaņas centru. Tikko ir iznākusi Igora Jurgena un Jāņa Urbanoviča kopīgi sarakstīta grāmata par Latvijas vēsturi, kas satur arī ārpolitiskas norādes. Igora Jurgena, nosacīti Dmitrija Medvedeva, pozīcija attiecībās ar Latviju ir izsaukusi asu otras nometnes kritiku. To pārstāv NVS valstu institūts, kas nosacīti izsaka Konstantīna Zatuļina domas par postpadomju telpas integrāciju. To var dēvēt par politiku, kas saskan ar Vladimira Putina politiku. Attiecībās ar Latviju Krievija oficiālajā līmenī ir spiesta ieturēt diplomātiski korektu politiku un atbalsta vairākas iniciatīvas, par kurām runā arī Kristovskis. Sākas robežu demarkācija, notiek diezgan liela aktivizācija starpvaldību komisijas darbā, ieklausās Kristovska iniciatīvā par vēsturnieku komisiju. Jāņem vērā, ka Krievijai ir jāsamēro sava politika attiecībā pret Latviju ar kopējo politiku pret Eiropas Savienību. Krievija nevar izdalīt Latviju kā īpašu teritoriju, kurā ir Krievijas intereses, kaut gan tās ir ļoti sarežģītas.
Vai vienmēr jārunā par Latvijas un Krievijas attiecībām, ņemot vērā plašāku starptautisku kontekstu?
Pašlaik notiek starptautisko attiecību «pārformatēšana». No globāla viedokļa ir jāskatās arī uz pēdējiem iekšpolitiskajiem notikumiem Latvijā. Ir jāskata problēmas attiecībās ar Krieviju plašākā kontekstā, lai saprastu tās saknes. Par ASV vēstnieku Krievijā ir nominēts 47 gadus vecais Maikls Makfols, kurš tiek uzskatīts par globālās atmodas iniciatoru un tiek saukts par demokrātijas misionāru. Līdz šim viņš ir bijis ASV prezidenta Baraka Obamas vadītās Nacionālās drošības padomes Krievijas un Eirāzijas nodaļas direktors. Maikls Makfols veido ASV politiku Austrumeiropā un Krievijā.
Vai globālās atmodas kontekstā varam saprast arī Valda Zatlera politisko uzstāšanos?
Tā ir jāsaprot šajā kontekstā. Varšavā, uz kurieni pirms Saeimas atlaišanas bija devies Valdis Zatlers, atradās Baraka Obamas vadītā ASV delegācija, arī Maikls Makfols, kurš uzskata, ka nacionālo valstu, nāciju, ticības loma sašaurināsies. Pieaugs indivīda spēks un politiskā darbība, nevalstisko organizāciju loma. Īpaši Makfols uzsver jauno tīklveida tehnoloģiju nozīmi politikā. Vai Valdis Zatlers vai kāds viņa padomnieks ir runājis ar Maiklu Makfolu, to, protams, es apgalvot nevaru. Bet jāņem vērā Maikla Makfola kā viena no Obamas politikas idejiskajiem līderiem loma un idejas. Tas ir Maikls Makfols, kurš uzskata, ka viens no masas mobilizējošajiem saukļiem ir cīņa par godīgumu, cīņa pret oligarhiem. Lai izveidotu spēcīgu tīkla struktūru ir jābūt orientierim. Arī arābu pasaulē tā ir cīņa pret valsts veco līderi kā oligarhu, kurš ir laupītājs un zaglis tautas acīs. Obama un Makfols ļoti pieturas pie šādas politikas. Maikls Makfols kopā ar Vladislavu Surkovu vada ASV un Krievijas komisiju pilsoniskās sabiedrības attīstībai. Tur ir runāts par to, ka Latvija ir kopīga ASV un Krievijas ietekmes sfēra. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite pēc Varšavas izteicās diezgan tieši, ka ir iespējama ASV un Krievijas saspēle Baltijā, jo ASV ir svarīga Krievijas piesaiste globālo jautājumu risinājumiem - Lībijā, Irānā un Afganistānā. Tas attiecas arī uz Krievijas attiecību veidošanu ar Latviju.
Latvijā, visticamāk, šogad būs ārkārtas vēlēšanas, Krievijā nākamgad būs prezidenta vēlēšanas. Vai varam runāt par skaidrību valstu attiecībās?
Krievijai politikā ir divi virzieni. Virzīt Latviju uz ciešāku sadarbību ar Krieviju, pieņemot, ka Latvija tomēr ir patstāvīgs elements, kas nav NVS sistēmā. Medvedeva pretinieku līnija uzskata, ka viņš Maskavā, tiekoties ar Zatleru, ir nodevis Krievijas intereses, ka Latvijā jāīsteno Krievijas intereses un nekas cits. Grūti prognozēt, kas notiks Krievijas iekšpolitikā. Savukārt Latvijas iekšpolitika patiesībā neietekmē attiecības ar Krieviju.
Cīņa ar oligarhiem Latvijā ir piemērs, kā izvirzīt lozungus Krievijā, kur oligarhu vara ir ārkārtīgi spēcīga. Grūti spriest, vai šis virziens būs par labu Medvedevam vai Putinam. Medvedeva modernizācijā ir svarīgs masu atbalsts, ko var veidot ar tīklveida struktūru un moderno tehnoloģiju palīdzību. Putina Krievijā faktiski nav iespējama nekāda cīņa pret oligarhiem, jo viņš pats ir šīs valstiskās vertikāli integrētās sistēmas balsts pretstatā liberālajām vērtībām.