Tomēr starptautiskās politikas eksperti sliecas domāt, ka Sīrijā neatkārtosies Lībijas scenārijs. Sīrijas opozīcija ir tik fragmentēta, ka neviens nezina, kādiem spēkiem tiktu sniegts militārais atbalsts.
Krievi vaino abus
ANO Drošības padome svētdien nāca klajā ar paziņojumu, kurā stingri nosodīja slaktiņu Hulā, kurā tika nogalināti vismaz 108 civiliedzīvotāji, to vidū 49 bērni. Paziņojumu atbalstīja arī Drošības padomes pastāvīgās locekles Krievija un Ķīna, kuras iepriekš divreiz neatbalstīja sankciju pieņemšanu pret Damasku.
Rietumvalstis uzskata, ka pasauli šokējušajā asinsizliešanā vainojami B. el Asada spēki, kuri nelielo pilsētu apšaudīja ar tankiem un artilēriju. Krievija uzsver, ka atbildība par notikušo jāuzņemas gan valdībai, gan opozīcijas spēkiem. «Mēs nenoveļam atbildību no valdības un nenoņemam to no opozīcijas kaujiniekiem, bet mums ir jāsaprot, kā tas notika, lai šādas lietas nekad vairs neatkārtotos,» paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kuru pirmdien Maskavā apmeklēja Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs. Krievi domā, ka dumpinieku saistību ar notikumiem Hulā apstiprina ANO miera novērotāju teiktais, ka daudzi upuri nogalināti ar šāvieniem no tuva attāluma.
V. Heigs bija ieradies Maskavā, lai pārliecinātu Krieviju pastiprināt spiedienu uz B. el Asadu. S. Lavrovs deva mājienus, ka Maskava varētu vērsties pie Damaskas ar stingrākiem aicinājumiem ievērot K. Annana izstrādāto miera plānu, kas paredz ieroču nolikšanu un miera sarunu sākšanu. Bet pretēji rietumvalstīm Krievija uzskata, ka risinājumu var panākt arī bez B. el Asada aiziešanas, raksta Reuters.
Pats miera plāna arhitekts K. Annans pirmdien ieradās Damaskā, lai aicinātu Sīrijas valdību apliecināt, ka tā patiešām vēlas mierīgā ceļā atrisināt vairāk nekā gadu ilgušo krīzi.
Bezspēcīgā padome
Krievija uztraucas, ka rietumvalstis varētu sniegt militāro palīdzību, lai gāztu B. el Asadu. Tomēr rietumniekus šādi rīkoties attur tas, ka nevienam īsti nav skaidrs, kas ir Sīrijas opozīcija. Formāli to vada Turcijā bāzētā Sīrijas Nacionālā padome, kas nespēj pieņemt konstruktīvus lēmumus, jo faktiski tā ir jumta organizācija, kura apvieno dažādus ideoloģiskos grupējumus, ko vieno tikai un vienīgi nepatika pret B. el Asadu.
Būtībā Nacionālā padome ir kļuvusi par bezspēcīgu vērotāju no malas, jo tai nav nekādas reālas varas pār kaujiniekiem, kas veido Sīrijas Brīvo armiju. Bruņotie dumpinieki ir tik ļoti vīlušies padomē, ka atsakās atzīt tās lēmumu leģitimitāti.
Pastāv arī bažas, ka haosu Sīrijā varētu izmantot islāmisti, kuri Rietumu militārā iebrukuma gadījumā varētu sākt «svēto karu», sarīkojot asiņainus terora aktus un tādējādi draudot pārvērst Sīriju par vēl vienu Afganistānu, kā arī dodot jaunu elpu pēdējos gados stipri panīkušajam starptautiskajam teroristu tīklam Al Qaeda.