Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījums tiešām runā par tā saukto reģistrēto ēnu ekonomiku. Mēs neveicām melnās ekonomikas izpēti. Mūsu pētījums atklāj, ka ēnu ekonomika pārsniedz 38%. Tai klāt nāk melnā ekonomika. Es nezinu, cik liela ir melnā ekonomika. Nebrīnītos, ka Latvijā ēnu ekonomika un melnā ekonomika kopā pārsniegtu 50%, tomēr tas ir tikai pieļāvums. Iespējams, mēs nākotnē varētu mēģināt pētīt arī melnās ekonomikas daļu.
Kas īsti ir ēnu jeb pelēkā ekonomika, un kas ir melnā ekonomika?
Ēnu ekonomika ir tad, ja uzņēmējdarbība vispār ir legāla, tā ir reģistrēta, bet tiek slēpta kāda tās daļa, nemaksājot par to nodokļus. Melnā ekonomika ir vispār nereģistrēta vai nelikumīga uzņēmējdarbība. Melnā ekonomika ir kontrabanda, narkotiku tirdzniecība. Savā ziņā melnā ekonomika ir arī, piemēram, santehnikas darbu veikšana, kas notiek, nereģistrējot savu darbību. Melno ekonomiku ir ļoti grūti izmērīt. Ar to metodi, ar kuru mēs strādājām, var izmērīt tikai ēnu ekonomiku. Vispār būtu jānodala trīs nelegālās ekonomikas veidi. Pelēkā ekonomika ir jāapkaro gan ar sodiem, gan motivējošām metodēm. Melnā ekonomika, kas saistās ar noziedzību, ir jāapkaro drastiski. Taču ir tā sauktā akceptējamā melnā ekonomika - sīki remontdarbi, mazā dārzkopība, ogu un sēņu lasīšana -, kuru principā tomēr nevajadzētu apkarot. Vismaz ne ekonomiskās krīzes laikā.
Jūsu pētījuma rezultāti liek izdarīt secinājumu, ka reālais IK apjoms Latvijā patiesībā ir ievērojami augstāks.
Tieši tā! Ņemot vērā ēnu ekonomikas apjomu, izdarām secinājumu, ka 2009. un 2010. gadā Latvija būtiski neatšķiras no Igaunijas ne IK apjoma, ne izaugsmes ziņā.
Vai cita reālā IK apjoma pierādīšanai var būt nozīme sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem?
Protams, tas būs būtisks arguments sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Mēs jau tagad savā starpā komunicējam ar tiem pētniekiem, kas ir Starptautiskajā Valūtas fondā. Mēs viņiem pa tiešo sūtām šo informāciju un sūtīsim to arī Finanšu un Ekonomikas ministrijai.
Ja legālā un nelegālā ekonomika Latvijā ir 50/50, vai nav iespējama pilnīgi cita nodokļu politika, piemēram, vispārēja nodokļu samazināšana, vienlaikus drastiski apkarojot ēnu ekonomiku?
Neesmu politikas veidotājs, un man nav tik daudz informācijas, lai nāktu klajā ar paziņojumiem, kas jādara valdībai, tomēr man ir savs viedoklis. Ar nodokļu slogu neapmierināti ir visur - neatkarīgi no valsts. Tomēr Lietuvā un Igaunijā ēnu ekonomika ir stipri mazāka nekā Latvijā.
Varbūt mums ir bijis krietni straujāks nodokļu pieaugums nekā kaimiņos?
Te ir tā lieta. Latvijā nav pats lielākais nodokļu slogs. Mēs neesam augstā vietā Eiropā nodokļu sloga ziņā. Problēma nav nodokļu lielumā, problēma ir nekonsekvencē. Mūsu pētījums atklāj, ka Latvijas uzņēmēju neapmierinātība ar nodokļu sistēmu ir vairākkārt lielāka nekā kaimiņvalstīs. Kā uzņēmējs var investēt ražotnē, ja viņš nezina, cik pēc gada vai diviem būs jāmaksā nodokļu? Ja nodokļi ir samērā augsti, tas nav tik slikti kā tas, ka nodokļu politika nepārtraukti mainās. Uzņēmējam vissvarīgākais ir zināt spēles noteikumus. Tieši latviešu uzņēmēji ir ārkārtīgi sašutuši par nekonsekvenci nodokļu jomā, igauņiem un lietuviešiem savā valstī tā nešķiet problēma. Ir uzņēmumi, kuri uzskata, ka Latvijā nav iespējams investēt, jo šeit nav iespējams plānot vairāk par pusgadu uz priekšu.
Respektīvi, viņi netic valdībai. Valdība saka, ka nodokļus necels, bet neviens tam īsti netic.
Jā, tam netic, jo ir negatīva pieredze. Lietuvā un Igaunijā šādas problēmas nav. Šāda problēma ir izteikta Latvijā. Nevis nodokļu lielums, bet neticība valdībai ir galvenā lieta, kas atklājas kā negatīvs faktors mūsu pētījumā. Par nodokļiem uztraucas visi, bet par uzņēmējdarbības vidi, ko nosaka valdība, uztraucas galvenokārt Latvijā, un tas ir galvenais izskaidrojums, kāpēc ēnu ekonomika Latvijā ir augstāka nekā Lietuvā un Igaunijā.
Ko darīt? Lasām, ka finanšu ministra recepte ir sodi un melnie un baltie saraksti. Vai tas palīdzēs?
Ir racionāls nodokļu nemaksāšanas izskaidrojums, kas to skaidro ar ekonomisko aprēķinu, respektīvi, ir lielāki nodokļi - tos nemaksā, ir mazāki nodokļi - tos maksā. Ir skaidrojums, kas balstās uz morāles vērtībām. Diemžēl Latvijā ir tādi uzņēmēji, kas nemaksās nodokļus pat tad, ja tie būs zemi. Viņi pat nebaidās tikt pieķerti, jo zina, ka tik un tā izdevīgāk ir maksāt sodu nekā nodokļus. Tikai bailes no tāda soda, kas būs ļoti augsts, viņus var piespiest maksāt nodokļus.
Uzņēmēji mēdz teikt, ka ēnu ekonomika ir iespēja izdzīvot. Ja tā ir taisnība, apkarot ēnu ekonomiku nozīmē apkarot iespēju izdzīvot?
Mūsu pētījums parāda, ka lielākā daļa uzņēmēju iesaistās ēnu ekonomikā nevis tāpēc, lai izdzīvotu, bet lai iegūtu lielāku peļņu. Katrā nozarē ir vismaz viens uzņēmums, kas ir pilnīgi balts un maksā pilnīgi visus nodokļus. Tas nozīmē, ka ir uzņēmumi, kuri var izdzīvot, maksājot nodokļus, un kuri nevar izdzīvot, maksājot nodokļus. Ļausim izdzīvot tiem uzņēmumiem, kuri to var, maksājot nodokļus. Jo, kas notiks, ja atsevišķi uzņēmumi neizdzīvos, jo būs jāmaksā nodokļi? Savu tirgus nišu paplašinās tie uzņēmumi, kuri maksā nodokļus.