Pirmkārt, stāsts par 11 klašu izglītību jau pašā sākumā nebija tas, ko es atbalstīju. Es gan toreiz, gan tagad atbalstu Valsts prezidenta viedokli, ka vidējā izglītība būtu jāpabeidz 18 gadu vecumā. Runājot par 11 gadiem, jāsaka, ka diez vai tie tādā tīrā veidā būtu iespējami, jo tas ir vistiešākajā veidā saistīts ar Latvijas vidējās izglītības diplomu atzīšanu. Augustā būs skolotāju konferences, un es domāju, ka tā ir īstā vieta un īstie cilvēki, ar kuriem uzsākt diskusiju par to, kādā veidā šo 18 gadu slieksni varētu sasniegt.
Tātad, ja neatbalstāt 11 klašu izglītību un atbalstāt to, ka skola jābeidz gadu agrāk, tas nozīmē, ka esat par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma?
Es domāju, ka tīri teorētiski ir vismaz trīs dažādi ceļi. Sākt no sešiem gadiem ir tikai viens no iespējamajiem modeļiem. Latvijai ir viens no visīsākajiem mācību gadiem - tas ir vēl viens. Un vēl, protams, jautājums ir par saturu. Tā ka ceļi ir dažādi.
Bet, ja nesāktu mācības no sešu gadu vecuma, bet tomēr beigtu gadu agrāk, tā taču būtu 11 klašu izglītība.
Pašlaik nebūtu korekti runāt arī par 12 klašu izglītību. Būsim atklāti - lai iegūtu vidējās izglītības diplomu, mums ir 14 gadi. Griežam, kā gribam. Piecgadīgos mēs sagatavojam, sešgadīgos mēs sagatavojam, un pēc tam ir 12 gadi.
Mācību gada pagarināšana vienmēr ir bijis tabu jautājums, kam ir paredzama diezgan liela pretestība. Vai tas tagad ir apspriežams?
Es domāju, ka tas ir apspriežams un diskutējams kā viens no iespējamajiem variantiem. Neesmu pateicis, ka es dotu priekšroku kādam no variantiem, bet no formālās loģikas nosaucu trīs iespējamos. Nekādas darbības IZM neveiks, kamēr nebūs iesaistīto cilvēku viedoklis.
Un ja viņi būs pret visu?
Domāju, ka tā nebūs, bet, ja būs pietiekami liels sabiedrības viedoklis pret visu, tādā gadījumā ir skaidrs, ka jebkuras pārmaiņas ir ļoti nopietni apdraudētas un jāvērtē, vai tās ir tādā veidā nepieciešamas. Ja sabiedrības viedoklis būs, ka pašreizējā sistēma ir laba un nemaināma, manuprāt, tas ir vērā ņemams viedoklis. Kaut gan jāatzīst - nedomāju, ka visi būs absolūti pret visu. Viedoklis, visticamāk, dalīsies.
Savulaik prognozējāt, ka reformas varētu skart vidusskolu līmeni. Tagad mēs redzam, ka vidusskolu reorganizācijas, slēgšanas gadījumi ir ļoti epizodiski. Vai ar to pietiks, vai arī lielākās reformas vēl priekšā?
Es domāju, ka tā situācija ir skaidrojama ar to, ka lielākā skolu reforma notika 2009. gadā un līdz ar to pašvaldības, izstrādājot izglītības iestāžu attīstības koncepcijas un modeļus, skatās pietiekami pragmatiski un ilgtermiņā. Otrkārt, ir grozījumi Izglītības likumā, kas nosaka lēmumu pieņemšanu sešus mēnešus iepriekš. Tas nozīmē, ka visas skolu reorganizācijas ministrija saskaņo janvārī, februārī. Manuprāt, vidusskolu [tīkla reformu] process turpināsies, un tas ir izskaidrojams ar trim lietām. Pirmkārt, tā ir demogrāfiskā situācija - mēs zinām statistiku par «bedri» un no tās mēs nekur aizbēgt nevaram. Otra lieta - ir [noteikts] audzēkņu skaits, kas izbrauc ar vecākiem no valsts. Treškārt, gadu no gada palielinās audzēkņu skaits, kas dodas uz profesionālajām skolām. Arī šogad daudzi profesionālo skolu direktori griezās ministrijā ar lūgumu palielināt uzņemšanas plānu, jo viņiem piesakās skolēni papildus uz grupām.
Kāpēc netiek celta skolēnu un skolotāju skaita attiecība?
Darba grupa, kas bija Izglītības ministrijā, konstatēja, ka daudzās pašvaldībās skolu tīkls ir pietiekami sakārtots. Proporcijas celšana nozīmētu, ka būtu jāpārbūvē skolas un jātaisa lielākas klases. Mainot proporciju, mēs nodarītu sliktāk tām pašvaldībām, kurām skolu tīkls ir objektīvi sakārtots. Pašvaldību vadītāji teica - mums jau tā ir klasēs pāri par 30 [skolēniem], mēs vairs nevaram fiziski vairāk ielikt iekšā. Situācija Latvijā ir ļoti dažāda. Tik dažāda, ka, ja mēs paskatītos novados, kāda ir algu diferenciācija, kas ir atkarīga no skolu tīkla, tad mēs redzam, ka ir arī [pašvaldības], kur šīs summas ir ievērojami lielākas. Mums rekordists, ja nemaldos, varēja atļauties maksāt 453 latus par likmi (skolotāji par likmi saņem ne mazāk kā 245- 255 latus atkarībā no stāža - red.).
Tas nav kāds no Pierīgas novadiem?
Nē, tā nav Pierīga. Ja nemaldos, tie ir Skrīveri.
Vai skolotāju Latvijā ir par daudz?
Es domāju, ka nē.
Ik pa laikam izskan doma - vai jaunajiem pedagogiem, kuri mācījušies par valsts līdzekļiem, nevajadzētu likt kādus gadus skolā atstrādāt?
Tas ir neviennozīmīgs jautājums. Protams, ka no saimnieciskā un ekonomiskā viedokļa, ja cilvēks ir mācījies par valsts budžeta līdzekļiem, valstij būtu interese šo sagatavoto speciālistu arī nodarbināt. Bet šāda atstrādāšana darbojas tad, ja varam garantēt cilvēkiem darba vietas absolūti visās nozarēs, kurās ir budžeta vietas.
Tas nozīmē - ja mēs nevaram citās profesijās prasīt atstrādāt, tad nevaram to prasīt arī pedagogiem?
Kāpēc būtu jāizdala tieši viena [grupa]?
Mums vajag labus skolotājus.
Mums daudz ko vajag. Mums vajag labus inženierus, mums vajag labus ārstus. Bet tiem pašiem ārstiem izglītības programmas ir ievērojami dārgākas nekā pedagoģijā.
Pēdējās diskusijās par augstākās izglītības finansēšanu jūs bijāt par to, ka valsts budžeta vietām būtu jāpaliek. Kāpēc jums nepatika Stratēģiskās analīzes komisijas priekšlikums*?
Tāpēc, ka es šim priekšlikumam neredzēju konkrētu aprēķinu. Es tā sapratu, ka neoficiāli pats Ķīļa kungs ir nosaucis 400 miljonus [latu]. Vienkārši informācijai: Izglītības ministrijas viss resora budžets ir 200 miljoni gadā. Pedagogu mērķdotācija ir 212 miljoni. Tātad viss nozares budžets ir 412 miljoni [latu]. Es nezinu, kā var ieviest augstākās izglītības finansēšanas modeli, kur papildus vēl vajag 400 miljonus. Otrkārt, modelis ir balstīts uz kreditēšanas sistēmu. Jau tagad var dabūt valsts garantētos kredītus, bet mēs redzam to, ka studentu īpatsvars, kuri vēlas ņemt kredītus, samazinās. Augstākās izglītības programmu izmaksas ir ļoti dažādas. Medicīna izmaksā 5000 latu gadā, jurisprudence - 960 jeb 1000 latu. Tagad parēķiniet - ja jums ir jāpaņem 5000 [latu] reiz seši gadi, lai studētu medicīnu, tas jau vien ir 30 tūkstoši. Plus vēl ir rezidentūra, ja nemaldos, kādi četri gadi, tas ir vēl 24 tūkstoši. Vai jūs gribat 18 gadu vecumā uzņemties kredītsaistības par 54 tūkstošiem, nezinot, vai jums būs garantēta darba vieta? Līdz ar to būs grūti nodrošināt speciālistu sagatavošanu dārgajās, prioritārajās nozarēs. Treškārt, nesen bija pētījums, ka vidusskolēni, kuri pēc skolas beigšanas ir gatavi braukt studēt uz ārzemēm, simtprocentīgi visi norāda, ka tur studijas ir par brīvu vai ar ievērojamām atlaidēm.
Nesen intervijā Dienā Jānis Vētra, Augstākās izglītības padomes priekšsēdis, norādīja, ka sausā atlikuma, ja ar to saprot padarītos darbus, augstākās izglītības reformu kontekstā nav. Kā jūs to komentētu?
Sausā atlikuma, kas norāda padarītos darbus, šodien vēl nav, bet, ņemot vērā, ka Augstākās izglītības padome ministrijā regulāri ziņo par gaitu, es negribētu teikt, ka sausā atlikuma nav. Protams, mēs nevaram teikt, ka ir izvērtēta kāda konkrēta studiju programma, bet, lai to izdarītu, ir nepieciešams sagatavoties, un es saprotu, ka viņiem tas progress ir pietiekami nopietns. Metodika ir izstrādāta, ekspertu piesaiste arī notiek, tā ka es saprotu, ka viņi septembrī «iet iekšā» reālajās studiju programmās.
Bet vai vērtēšana beigsies ar reālām reformām?
Katrā ziņā vērtēšana beigsies ar to, ka katra studiju programma dabūs zināmu vērtējumu. Tālāk, ko ar šo programmu darīt, ir nākamais jautājums. Mans viedoklis ir tāds, ka šim programmu novērtējumam vajadzētu atstāt iespaidu uz budžeta vietu sadali atkarībā no programmu kvalitātes. Otrkārt, tie varētu būt kaut kādi reāli pasākumi, kurus augstskolai nepieciešams veikt, lai uzlabotu šo programmu kvalitāti. Un tā varētu būt arī kādu studiju programmu ārkārtas akreditācija, kā arī, iespējams, kādu studiju programmu slēgšana.
Skolu vidū nepopulārā portāla skolas.lv otrajā kārtā tiks ieguldīti 3,2 miljoni latu. Kā jūs vērtējat šo projektu?
Pirmkārt, kā es saprotu, projekta pirmā kārta ir sākusies 2008. gadā, līdz ar to pieejamo resursu ietvaros tika izdarīts tas, kas tur tika izdarīts. Otrs stāsts ir tāds, ka tie ir Eiropas Savienības fondi un tos saturiski novirzīt kaut kam citam arī īsti nevar. Jautājums par skolas.lv ir tāds - ja tur neiegulda papildu līdzekļus un nepabeidz konkrēto projektu, tad tiešām ir jāsāk runāt par to, vai pirmā kārta ir devusi pietiekamu efektu un cik racionāla ir bijusi pati pirmā kārta. Tātad, vai nu mēs pabeidzam un ir viens produkts, kas darbojas, vai jautājums, es atvainojos, priekš kam tad pirmajā kārtā vispār vajadzēja kaut ko darīt un ko mēs darīsim ar to, kas tur jau ir izdarīts.
Kāpēc vajadzēja?
Es jums nevaru atbildēt par 2008. gadu. Es varētu teikt, ka 2008. gadā, kad šis projekts tika uzsākts, varētu būt kļūda, plānojot resursu pieejamību un resursu apjomus, virzoties projektam.
Darbu ministrijā pametot daudzi darbinieki. Ar ko tas skaidrojams?
Tas ir izskaidrojams ar valsts pārvaldē esošo atlīdzību. Nevienam nav noslēpums, ka konsolidācijai pakļauta visa valsts pārvalde. Protams, ka atalgojuma apmērs, kas bija treknajos gados un šobrīd, atšķiras stipri. Ja citur tirgus kvalificētiem speciālistiem piedāvā lielāku atalgojumu, šie speciālisti izvēlas strādāt par lielāku atalgojumu.
Vai tas neietekmēs izglītības politikas veidošanu?
Iespaidu uz izglītības politikas veidošanu tas varētu atstāt tad, ja šī aiziešana manā izpratnē sasniedz kritisko masu.
Cik tālu ir līdz kritiskajai masai?
Tā to nevar nomērīt, bet nevar teikt, ka mums būtu paralizēta departamentu darbība. Bet problēma kā tāda tā nav tikai IZM, bet visā valsts pārvaldē.
*atteikties no valsts budžeta vietām un ļaut visiem studentiem saņemt valsts galvotos kredītus, kas pēc studiju beigšanas, saņemot pietiekamu algu, būs jāatmaksā