_ Operā, kuru latviešu mūzikas klasiķis pabeidza 1927.gadā, ņemot par pamatu Aspazijas lugu, J.Vasiļjevai ir galvenā sieviešu loma. Viņa šajā drāmā atveido karaļmeitu Mirdzu, kura mīlestības vārdā upurē savu dzīvību. Tas notiek, skanot poētiskajām dzejas rindām: «Mēness starus stīgo...» Lai skatītāji varētu sekot drāmas stāstam, operas fragmentus koncertuzvedumam atlasījis operstudijas vadītājs diriģents Viesturs Gailis, režiju veidojis Uģis Brikmanis.
«Mediņa mūzika ir savdabīga: tas nav ne Verdi, ne Doniceti, kas mums ir ausīs. Gan latviskais kolorīts, gan īpatnējā struktūra man ir kas pilnīgi jauns,» saka Jūlija Vasiļjeva, kura tāpat kā pārējie koncertizrādes dalībnieki šo darbu iepazīst pirmoreiz. Viņas varone karaļmeita Mirdza pēc mātes nāves līdz 17 gadu vecumam nodota dzīvot klosterī. Mirdza iemīlas karavadonī Laimonī, un viņas tēvs nolemj atrisināt gan dzimtas, gan valsts lietas, atdodot Laimonim savu meitu par sievu. Taču Laimoņa sirds pieder citai - galvenajai vaidelotei svētnīcā. Saprotot, ka šo mīlas trijstūri nevar atrisināt, Mirdza pieņem lēmumu upurēt sevi... «Loma nav viegla, jo Mirdza ir gan lirisks, gan dramatisks tēls: meitene, kura dzīvo savos skaistajos sapņos, taču viņai ir arī ir ļoti spilgti dramatiski pārdzīvojumi. Lai apvienotu lirismu ar dramatisko spriedzi, jāmeklē krāsas un gudra pieeja,» stāsta J.Vasiļjeva. Viņai palīdzējis tas, ka pašai šobrīd ir salauzta sirds.
Dziedātājai šī ir trešā loma operstudijas Figaro iestudējumos pēc Suzannas V.A.Mocarta Figaro kāzās un I.Stravinska Lakstīgalas, ko studija izrādīja Latvijas Nacionālajā operā. Plašāka publika jauno dziedātāju ievēroja Opermūzikas svētkos Siguldā, savukārt pirmoreiz uz Operas skatuves viņa uzstājās savas skolotājas Anitas Garančas jubilejas koncertā. Mūzikas akadēmijā, kur nu jau rit studijas maģistrantūrā, dziedātāja iestājusies pēc parastas vidusskolas un vakara mūzikas skolas Rīdze. «Skolotāja Luīza Andrušēvica piedāvāja nolikt iestājeksāmenus, vienkārši lai es izmēģinātu savus spēkus. Es to izdarīju, taču iestājos LU Filoloģijas fakultātē. Un tad augusta beigās man pēkšņi zvanīja no Mūzikas akadēmijas: kāpēc nenākat parakstīt dokumentus?» Jūlija atceras. Izrādījās, ka viņu savā klasē izvēlējusies A.Garanča! Pašlaik J.Vasiļjeva mērķtiecīgi tuvojas sapņu lomai - Nakts karalienei, kuras mirdzošās koloratūras dur kā sidrabainas ledus adatiņas.