Tiesa, R. Purmale uzskata, ka pret dārziņiem un to pedagogiem ir duāla attieksme gan no sabiedrības, gan valsts puses, jo nereti dzirdēts: ja jau citu neko nevarēja, tad izvēlējās strādāt bērnudārzā. Viņa uzskata, ka valsts neizpratni raksturo pieņemtie lēmumi par prēmiju neizmaksāšanu pedagogiem no 2011. gada. Arī fakts, ka pirmsskolas skolotājiem visiem ir augstākā izglītība un tiek veicināta arī tālākizglītība, bet atalgojums ir pazemojoši un neadekvāti zems. «Audzinātājām jāuzņemas liela atbildība par bērnu dzīvību un veselību, jāpatērē daudz enerģijas, lai sekmētu bērnu intelektuālo un radošo attīstību,» stāsta pedagoģe un skaidro, ka skolotājiem ir ierobežotas iespējas spēkus pilnvērtīgi atgūt.
R. Purmale teic, ka teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas pirmsskolas pedagogiem ir augstā līmenī. Var arī stažēties ārzemēs, piedalīties dažādos projektos, izglītības apmaiņas programmās ar citām valstīm. Norvēģu un dāņu kolēģi kā inovatīvu un pārņemamu pieredzi uzskatījuši Latvijā redzēto, ka te bērni jau bērnudārzā apgūst mūziku, instrumentu spēli, dzied, dejo.