Trešā ceļa izpētīšanā iesaistīti daudzi spīdoši zinātnieki un prāvi resursi, jo problēma ir nopietna. Ja cilvēces pieauguma tempi nemazināsies, tad šā gadsimta vidū mūsu sugas pārstāvju skaits sasniegs deviņus miljardus. Par spīti tehnoloģiskajam progresam un labākām ražām, visus pabarot būs ārkārtīgi grūti. Dažas teorijas nosaka, ka ap 2050. gadu tiks pārsniegta Zemes spēju robeža, un tā vairs nespēs pabarot visus iemītniekus, nenodarot sev neatgriezenisku kaitējumu. Tādēļ jāmeklē alternatīvi risinājumi, pat ja tie pirmajā mirklī šķiet absolūti nepieņemami.
Gaļa kolbā
Lai izvairītos no kariem pārtikas dēļ, zinātnieki pēta iespējas saražot lielus pārtikas apjomus ar maziem ieguldījumiem. Pirms vairākiem gadiem tika izstrādāts pilsētu siltumnīcu projekts, kas paredzēja būvēt lielas ēkas - siltumnīcas un stikla baseinos audzēt universālu barību, kurā būs vērtīgākās vielas no dažādiem dārzeņiem.
Tagad līdzīgi «kosmonautu pārtikas» projekti top attiecībā uz gaļas audzēšanu. Starptautiskā lopkopības izpētes institūta pētnieks Filips Torntons uzskata, ka ar tradicionālām metodēm ilgi vairs nevarēs apgādāt cilvēci ar pārtiku, jo īpaši Dienvidāzijas un Āfrikas tautas. Tādēļ būs vien jāņem talkā modernā zinātne. «Viens ceļš ir mākslīgā gaļa, kas tiks izgatavota milzu mucā, un otrs - nanotehnoloģijas,» uzskata Nairobi bāzētā institūta pārstāvis, «zinātnes instrumenti būs ārkārtīgi svarīgi, kad būs runa par pārtikas drošību un vairāk nekā deviņu miljardu cilvēku labklājību 2050. gadā.»
Viņš savā ziņojumā par lopkopības attīstību izklāsta vīziju, ka «dzīvnieku» miesa mākslīgi tiks audzēta milzu baseinos. Lai arī globālā sasilšana sola bagātīgākas ražas, Kenijas galvaspilsētā strādājošais zinātnieks sliecas domāt, ka tikai ar radikālu lopkopības pārveidošanu būšot iespējams nodrošināt pieprasījumu pēc pārtikas.
«No tehnoloģiskā viedokļa virzība notiek un ir pilnīgi iespējama,» raksta F. Torntons un uzreiz pavēsta, ka apzinās cilvēku sākotnējo skepsi pret šādu produktu. Taču viņš uzsver, ka šādā veidā izgatavota gaļa būs veselīgāka un higiēniskāka nekā tradicionālā veidā iegūtā, turklāt tai varēs pievienot jebkādu garšu.
Jāpieradina pircēji
Ieguvumu vidū būs ne tikai vairāk lētas pārtikas, bet arī vides piesārņojuma mazināšana. Kā zināms, lopkopība ir viens no lielākajiem upju un atmosfēras piesārņojuma avotiem. 18% no visām pasaules izplūdes gāzēm rodas no lopkopības, liecina ANO dati. Turklāt izmešus neitralizēt spējošie meži lielos apmēros tiek izcirsti, lai iekoptu jaunas lauksaimniecības zemes.
Ziņojumā teikts, ka zinātniekiem vēl būs vajadzīga vismaz desmitgade, lai izpētītu visus ar šo lietu saistītos riskus un izaicinājumus. Arī tos, kā gēnu modifikācija atsauksies uz cilvēku veselību un genomu. Laboratorijās veiktie pētījumi apliecinājuši, ka dzīvnieku ģenētiska pārveidošana ir iespējama un arī atsevišķu audu izaudzēšana no pamatšūnām vairs nav problēma. Tagad atliek noslīpēt audzēšanas tehniku un tikt galā ar blakusparādībām.
«Kombinācijā ar jaunajām izplatīšanas metodēm kā klonēšana šāda tehnika dramatiski mainītu lopkopības industriju,» rakstīts ziņojumā.
Cūku, zivi, vistu?
Pirmos mākslīgi audzētās gaļas paraugus jau var apskatīt un aptaustīt. Pērnā gada nogalē britu laikraksts The Times aprakstīja Nīderlandē, Eindhovenas Universitātes laboratorijā veiktu projektu, kur zinātniekiem izdevās izaudzēt mīkstu, slapju masu, ko viņi lepni dēvēja par cūkgaļu. Viņi paši atturējās to pagaršot, taču apgalvoja, ka jau piecu gadu laikā varētu saražot izejvielas, piemēram, cīsiņu izgatavošanai.
Nīderlandes valdības finansētajā pētījumā audzēšanai tika izmantotas šūnas no cūkas muskuļiem, kas dabīgi ieprogrammētas izaugt par muskuļiem un «salabot» traumētos audus. Radot šīm šūnām pateicīgu vidi kolbā, tās patiešām auga un pārvērtās par muskuļiem līdzīgām lipīgām šķiedrām. Nedaudz agrāk Ņujorkā līdzīgā eksperimentā no zelta zivtiņas šūnām tika izaudzēta zivs fileja, un tas liecina, ka ar šādām metodēm var izgatavot arī jēra, vistas un vaļa gaļu. Un ja tā, tad laboratorijām nebūs vajadzības pat pēc dzīvnieku aizstāvju PETA izsludinātās balvas miljona ASV dolāru apmērā, kas pienākas par 10 ASV štatu pienācīgu apgādāšanu ar gaļu, nenokaujot dzīvniekus.