Satiksmes ministrijā (SM) Dienai līdz otrdienas vakaram nepaspēja sniegt komentāru - kas tiks darīts, lai vairākums dīzeļvilcienu maršrutu no nākamā gada netiktu slēgti.
Mazāk pasažieru
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) reizi gadā, bet ne vēlāk kā līdz 1. decembrim nosaka maksu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu nākamajā gadā. Pirms tam LDz ir jāiesniedz SPRK izmaksu aprēķini, par kuru pamatotību jābūt zvērināta revidenta ziņojumam. LDz iesniegtie aprēķini nākamajam gadam, pēc PV sniegtās informācijas, paredz par 24,4% paaugstināt infrastruktūras maksu pasažieru dīzeļvilcieniem, par - 19,8% elektrovilcieniem, vēsta LETA. Ja SPRK to akceptēs, PV 2011.gadā būs spiests slēgt gandrīz visus dīzeļvilcienu maršrutus. Dažas reizes dienā varētu kursēt dīzeļvilciens maršrutā Rīga-Valga, bet tikai līdz Siguldai, maršrutā Rīga-Daugavpils izdotos saglabāt vienu reisu dienā, lēsa PV pārstāvis Egons Ālers. Pēc viņa teiktā, šobrīd ir bažas tieši par dīzeļvilcienu, ne elektrovilcienu maršrutu slēgšanu, jo pirmie pamatā nodrošina pasažieru pārvadājumus attālāk no galvaspilsētas. Šie maršruti ir dārgāki, jo ir garāki un arī pasažieru tajos nav tik daudz, cik Rīgā un tās apkaimē. Lielā mērā krīzes ietekmē sarūkot pasažieru skaitam, PV pēdējos gados jau ir samazinājusi reisus, slēgusi arī divus maršrutus Rīga-Ventspils un Rīga -Reņģe, sacīja E. Ālers. Taču, sarūkot pasažieru un nobraukto vilcienu kilometru skaitam, maksa par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pieaug. «Pasažieru infrastruktūras izmaksas nākamajam gadam samazinās, bet maksas pieaugums saistīts tikai ar pārvadājumu apjoma samazinājumu. Ja pieaug pārvadājumu skaits, samazinās maksas slogs uz vienu vienību jeb vilcienu kilometru. Ja pārvadājumu skaits samazinās, izmaksas sadalās uz mazāku skaitu vilcienu kilometru,» skaidroja LDz pārstāve Antra Birzule.
Biļete uz pusi dārgāka
PV nepieļauj iespēju pieaugušo maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu kompensēt ar biļešu cenas paaugstināšanu. «Tas nozīmētu pieaugumu 40-50% apmērā. Nav vērts uzlikt tādu cenu, ko klients nebūs spējīgs vai arī negribēs maksāt,» noteica E. Ālers un pauda viedokli, ka tādā gadījumā vilcienu pasažieru skaits ievērojami saruktu un tik un tā maršrutus agri vai vēlu nāktos slēgt. Šobrīd ieņēmumi no biļetēm sedz 40% no kopējām pasažieru pārvadāšanas izmaksām, pārējo daļu sedz valsts dotācija. Tā pēdējos gados ir mazinājusies līdz 24 miljoniem latu šogad. Lai pēc maksas paaugstināšanas par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu varētu saglabāt līdzšinējos maršrutus un reisu skaitu, nepaaugstinot biļešu cenu, PV nākamgad valsts dotācijā vajadzētu saņemt par aptuveni pieciem miljoniem latu vairāk nekā šogad. «Taču baidos, vai tas budžeta konsolidācijas apstākļos maz būs iespējams,» noteica E. Ālers. LDz norāda, ka tā varētu mazināt maksu, ja vien kompānijai tiktu atdots samaksātais degvielas akcīzes nodoklis (pērn tajā samaksāti teju 17 miljoni latu), ko atbalstījusi Ostu padome un kam saņemts arī līdzšinējās SM vadības akcepts, piebilda A. Birzule. Ja nekāds kompromiss netiks rasts un PV nāksies nākamgad slēgt vairumu dīzeļvilcienu maršrutu, tad, visticamāk, vairāk darba būs autobusiem, sacīja E. Ālers. Jautāts, cik lietderīgi šādā situācijā ir turpināt PV izsludināto konkursu septiņu dīzeļvilcienu iegādei vairāku desmitu miljonu vērtībā, E. Ālers noteica, ka konkurss pārtraukts netiks. Pat ja vairākums dīzeļvilcienu maršrutu no nākamā gada tiks slēgti, tas būtu tikai krīzes laikā. Kad situācija uzlabotos, maršrutus atjaunotu un modernajiem dīzeļvilcieniem tiktu rasts izmantojums, pārliecināts PV pārstāvis.