Noteikti nē. Konkrētās tualetes bija Rīgā, Valdemāra ielā 103. Tās telpas bija briesmīgas, iecirknis tur tika slēgts un pārvietots uz jaunām, izremontētām telpām Klijānu ielā. Tā ka konkrētais jautājums tika atrisināts.
Man šķita pareizi vērst sabiedrības uzmanību uz to, ka šādas telpas ir. Kas darbojušies politikā, zina, ka sabiedrības informēšana par kādu nebūšanu un uzmanības pievēršana, padarot kādu problēmu visiem zināmu, ir labs veids, kā Ministru kabinetā vieglāk dabūt vajadzīgos līdzekļus.
Vai Tautas partijai (TP) bija vērts piedalīties I. Godmaņa valdības gāšanā, ja ar Jauno laiku (JL), kas nāca pie varas, tik un tā nespējāt sastrādāties? Varbūt sākotnējā doma bija, ka JL ilgi nenoturēsies?
Godmaņa valdību bija vērts gāzt, jo tobrīd tai bija katastrofāli zema sabiedrības uzticība. Zinot priekšā stāvošos grūtos lēmumus saistībā ar 2009. un 2010. gada budžetiem, bija skaidrs, ka ar tik zemu sabiedrības uzticību tos pieņemt nebūs iespējams un attiecīgo budžeta politiku realizēt. Valdības sastāvs bija jāpaplašina un jāņem valdībā JL.
Diemžēl iecerētā sadarbība paplašinātajā valdībā izvērtās par abpusēju apsaukāšanos. Tā strādāt nav iespējams. Nav runas par simpātijām, jo nav vienam otram jāpatīk, lai strādātu kopā, tomēr tas bija par traku. Domāju, ka arī man bija pareizi aiziet no darba valdībā.
Jūsu atrašanās TP priekšsēdētāja amatā bija īsa un tik nepārliecinoša, ka A. Šķēlem nācās atgriezties partijas vadībā. Kāpēc būtu jācer, ka jūsu turpmākā darbība politikā būs veiksmīgāka?
Nepiekrītu, ka mana darbošanās politikā būtu bijusi neveiksmīga. Šķēli atgriezties aicināju es pats un biju gandarīts, ka viņš tam piekrita. Kā TP priekšsēdētājs, braucot tikties ar partijas nodaļām, jutu partijas biedru ilgas pēc Šķēles kā pirmā vadītāja, lai viņš atgrieztos. Es to Šķēlem tik ilgi klāstīju, kamēr viņš piekrita atgriezties. Arī tas, ka vienalga, cik tālu Šķēle bija aizgājis no TP, jebkas, ko mēs darījām, tika saistīts ar viņu. Man pareizāk šķita, ka labāk tad lai viņš ir šeit un darbojas, nekā man ar žurnālistiem mūždien par katru lēmumu skaidroties, vai tur bija Šķēle klāt vai nebija.
Politikā 12 gados esmu strādājis četrās valdībās, piecus gadus bijis Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs, piecus - ministrs, un es neteiktu, ka, 28 gadu vecumā ienākot politikā, man būtu gājis neveiksmīgi.