Vienīgais, kam A. Jaunsleinis varētu piekrist, ir RAPLM apvienošana ar kādu citu ministriju, nesadalot to. Tāds piedāvājums ir LPP/LC, kura apsver iespēju ar īpašiem nosacījumiem atbalstīt koalīciju, un arī bijušā pašvaldību ministra Edgara Zalāna (TP) valsts pārvaldes reformas plānā.
Ar ierosinājumu RAPLM likvidēt, kā tas sākotnēji izskanēja, klajā nāca Jaunais laiks (JL) pēc TP aiziešanas no valdības. JL Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis iecerēto reorganizāciju pamatoja ar to, ka ir pabeigta administratīvi teritoriālā reforma un ministrija savu pienākumu ir izpildījusi. Tas gan ir pretrunā ar notiekošo, jo valdība neplāno atteikties no ministrijas funkciju īstenošanas, bet Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces vadībā ir izveidota darba grupa, kurā ir arī A. Jaunsleinis. Tai uzdots iesniegt piedāvājumu par RAPLM funkciju sadalīšanu citām ministrijām. J. Pūce Dienai apstiprināja, ka darba grupa ir sagatavojusi vairākus priekšlikumu variantus, kurus šodien plāno iesniegt premjeram Valdim Dombrovskim (JL).
Darba grupā izskanējuši dažādi viedokļi, kas liecina par nevienprātību šajā jautājumā, un izvērtēšanai premjeram tiks piedāvāti vairāki iespējamie tālākās rīcības modeļi. Vieni uzskata, ka ministrija jāsaglabā, kas ir pretrunā ar koalīcijā jau pieņemto politisko lēmumu to reorganizēt. Ir viedoklis, ka pašvaldību finanšu jautājumus varētu nodot Finanšu ministrijai (FM), bet visu pārējo - kādai citai ministrijai. Tam, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma varētu atrasties FM, neiebilst arī A. Jaunsleinis. Trešā iespēja ir sadalīt ministrijas funkcijas pa vairākām ministrijām, piemēram, pašvaldību un reģionālās attīstības uzraudzību deleģējot Ekonomikas, Vides vai Iekšlietu ministrijai. A. Jaunsleinim ir lielas šaubas vai Iekšlietu ministrija varētu nodarboties ar reģionālās attīstības jautājumiem, «ja vien reģionālā attīstība jau nav tik kritiskā stāvoklī, ka šo jautājumu var risināt tikai ar spēka struktūrām».
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija netika veidota uz pašvaldību reformas īstenošanas laiku, Dienai sacīja pirmais ministrs Ivars Gaters, kurš toreiz pārstāvēja JL. Viņš atgādināja, ka RAPLM izveide bijusi saistīta ar to, ka valsts attīstībā tik nozīmīgā pašvaldību un reģionālā politika līdz tam mētāta no vienas institūcijas uz citu, visu laiku domājot, «kam to piekabināt». RAPLM izveidoja, lai pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumi būtu vienuviet, un toreiz tika rūpīgi izsvērtas jomas, kas būs šajā ministrijā, atgādināja I. Gaters. Taču viņš varētu piekrist tiem, kuri pieļauj iespēju RAPLM apvienot ar kādu citu ministriju, to nesadalot.
RAPLM izveidoja Einara Repšes (JL) valdība 2003. gada janvārī drīz pēc tās apstiprināšanas. Saeimas sesiju starplaikā valdība Satversmes 81. panta kārtībā grozīja Ministru kabineta iekārtas likumu. Līdz tam pašvaldību lietu politika bija dažādu institūciju kompetencē - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, vēlāk to īstenoja pašvaldību lietu valsts ministrs, īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformas jautājumos, bet Andra Bērziņa (LC) valdībā pirms E. Repšes nākšanas pie varas bija īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās. RAPLM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde valsts attīstības un reģionālās attīstības plānošanas un koordinācijas jomā, pašvaldību attīstības, telpiskās plānošanas, valsts investīciju un zemes politikas jomā. RAPLM ir nodoti arī e-pārvaldes jautājumi, par kuru turpmāko piederību notiek strīds starp Ekonomikas un Satiksmes ministrijām. Vairākas ar informācijas tehnoloģijām saistītās asociācijas jau ir lūgušas ar e-pārvaldes attīstību saistītās institūcijas nesadalīt un nodot premjera pakļautībā.