Kaimiņvalstīs situācija atšķiras - Igaunijā ebreju kopienai restitūcijas jautājums nav aktuāls, jo kopiena bijusi samērā neliela, turklāt lielākā daļa pirmskara kopienu īpašumu tika nomāti, savukārt Lietuva pērn pieņēma Ebreju kopienas īpašumu kompensācijas likumprojektu, kas paredz kompensēt īpašumus 30% apmērā no to vērtības, nauda, kuras kopsumma ir 53 miljoni ASV dolāru, tiks izmaksāta desmit gadu laikā, sākot ar 2013. gadu.
Čehijā restitūcijas likumu pieņēma jau 1991. gadā, taču tikai ar papildinājumiem 1994. gadā tajā tika iekļauts holokausta upuru īpašumu jautājums. Šobrīd ebreju kopiena ir saņēmusi lielāko daļu pieprasīto īpašumu, izņemot dažus vietējo pašvaldību bilancē esošos īpašumus, jo čehu pašvaldībām restitūcijas likums nav saistošs. Polijā valstij tika iesniegts vairāk nekā pieci tūkstoši prasību par ebreju kopienu bijušajiem īpašumiem, risinājums rasts tikai ceturtajā daļā gadījumu. Savukārt Slovākijā, lai arī lielākā daļa reliģisko organizāciju īpašumu ir atdota, tie ir samērā bēdīgā stāvoklī, jo likums neparedz kompensēt komunistiskā režīma laikā nodarītos bojājumus.
Slovēnijā, lai arī restitūcijas likums ir spēkā kopš 1991. gada, atdota ir tikai daļa no kopienu īpašumiem, turklāt ebreju kopienas īpašumu restitūcijas jautājums nav atrisināts. Visbeidzot, Ungārijā līdz 2009. gadam restitūcijas process bija pabeigts 2576 reliģisko organizāciju īpašumiem, par kuriem tika izmaksātas kompensācijas 342 mlj. ASV dolāru apmērā, pastāvošās restitūcijas likumdošanas ietvaros iespējamā ebreju kopienas īpašumu restitūcija tuvojas noslēgumam.