«Patlaban platformā redzami 17 000 videoierakstu un klausāmi 5000 audioierakstu, kas joprojām ir tikai neliela daļa no YLE arhīviem,» saka projekta pārstāve Heidi Sommara. Vietni, kurā ieraksti atrodami kā somu, tā arī mazākumtautības - zviedru - valodā, aplūkojot ap 100 000 apmeklētāju nedēļā. Platforma esot populāra skolotāju un dažādu jomu pētnieku vidū. «Šobrīd visi jaunie materiāli (no 2009. gada) jau ir digitālā formātā, savukārt vecāki tiek lēnām digitalizēti.»
Somu piemērs ir viens no tiem, ko Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) piesauc, plānojot jaunā sabiedriskā medija interneta platformas. Sabiedrisko mediju, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas, līdzšinējie panākumi savu arhīvu ierakstu digitalizēšanā atšķiras - radio izdevies digitalizēt ievērojamu ierakstu daļu (ap 75%), tikmēr televīzijā pagaidām digitalizēts vien pats svarīgākais. Abi mediji liek lielas cerības uz nesen Ministru kabinetā atbalstītu digitalizācijas projektu, savukārt tas, cik daudz resursu arhīvu digitalizēšanai un popularizēšanai būs iespējams piesaistīt tālākā nākotnē, būs skaidrs, topot zināmam jaunā sabiedriskā medija līdzekļu apguves plānam.
Dara, cik iespējams
«Šobrīd mēs to darām, bet tik, cik varam noglabāt savos serveros,» par ierakstu digitalizācijas procesu saka Latvijas Televīzijas Videoarhīva daļas vadītāja Gunita Baškere. Lielākoties digitalizēts tas, kas biežāk nepieciešams pārraidīšanai ēterā, taču neesot jēgas šo daudzumu izteikt procentos. Patlaban lielas cerības tiekot liktas uz digitalizācijas projektu Latvijas audiovizuālo materiālu pieejamības nodrošināšana e-vidē, ko realizēs sadarbībā ar valsts aģentūru Kultūras informācijas sistēmas (KIS). «Ministru kabinetā šis projekts jau ir atbalstīts,» saka G. Baškere. Tagad televīzijai esot jāizstrādā kritēriji, pēc kuriem noteikt, kurus ierakstus iekļaut digitalizējamo skaitā.
Digitalizēšanas procesu uzsākšanai iecerēts izmantot pieejamo ERAF finansējumu 944 110 latu apmērā, kas, pēc sākotnējiem aprēķiniem, tuvākajos gados ļaus digitalizēt 4200 stundu LR un 3818 stundu LTV arhīvu materiālu. Pēc KIS aprēķiniem, lai digitalizētu pilnīgi visus abu sabiedrisko mediju arhīvu ierakstus kopā 66 420 stundu apjomā, būtu nepieciešami ap 5,5 miljoniem latu.
Informācijā, ko LTV sniegusi NEPLP, norādīts, ka kopā patlaban arhīvā glabājas ap 25 000 stundu audiovizuāla materiāla. Lielākā daļa no tā - videokasetēs, taču ap 2000 stundu - kinolentēs.
Cer izmantot izziņai
«Latvijas Televīzijas arhīvu materiāli, tos prasmīgi klasificējot un veidojot interneta formātus, var sākt dzīvot savu otro dzīvi, kas var pat izrādīties nozīmīgāka nekā pirmā,» drošs par televīzijas arhīva nākotni ir NEPLP loceklis Gints Grūbe.
Diskusijās, kas līdz šim notikušas par jaunā, apvienotā sabiedriskā medija izveidi, esot nolemts uz LTV un Latvijas Radio esošo arhīvu bāzes veidot interneta formātus, kas var kalpot kā izziņas un izglītības platforma dažādām mērķauditorijām. «Somijas sabiedriskā medija YLE piemērs ir viens no tiem, ko NEPLP izmanto, plānojot jaunā sabiedriskā medija interneta platformas,» atklāj G. Grūbe. Kā otru labu piemēru viņš nosauc Lielbritānijas sabiedriskā medija BBC projektu BBC Knowledge, kur arhīvi tiekot integrēti mūžizglītības kontekstā. G. Grūbe skaidro, ka šādu interneta platformu izveidošanas iespējas būšot atkarīgas no kopējā laika plāna un tā, «vai Ministru kabinets pieņems lēmumu par jauna sabiedriskā medija izveidi nākamajā gadā».
Daļa nākotnes medija
«Jaunajā medijā ir visas iespējas attīstīt interneta platformas tieši arhīva materiālu izmantošanai. Šādu iespēju jaunās tehnoloģijas sniedz jau šobrīd, taču sarežģītākais šajā gadījumā ir arhīvu materiālu pārraides tiesību jautājumi, kas atšķiras gandrīz katrā gadījumā, īpaši kultūras programmām,» iezīmētajai nākotnes perspektīvai piekrīt arī LTV1 kultūras, izklaides un bērnu raidījumu satura redaktore Daina Markova. Svarīgas ir arī katra individuālā satura lietotāja intereses, tāpēc iespēja aplūkot raidījumus tiešsaistē ir ļoti būtiska.
Arī jaunveidojamā LR un LTV Vienotā interneta ziņu portāla atbildīgā redaktore Marta Cerava saka - portāls būtu ieguvējs, ja valstī tiktu izveidots «moderns, digitalizēts un, iespējams, vienots radio un televīzijas audiovizuālo materiālu arhīvs». Tādējādi dažādus ziņu un analītiskos materiālus būtu iespējams regulāri papildināt ar «vēsturisku kontekstu vai papildu izziņas materiāliem».
Kaut arī G. Grūbe uzskata, ka šobrīd arhīva materiālu izmantojums LTV un LR programmā nav pietiekams, LTV esot raidījumu veidotāji, kas veiksmīgi iesaista arhīva saturu programmās - Lilita Eglīte, Mārīte Balode. Viņaprāt, izcils piemērs, kā patlaban sabiedrībai piedāvāt arhīvā esošas vērtības, esot jaunais LTV projekts Teātris.zip.