D. Kamerons pēc valdības ārkārtas komitejas (COBRA) sanāksmes uzsvēra, ka šie notikumi pierāda, ka «kaut kas nav kārtībā ar sabiedrību». Pēc premjera domām, vainojams «pilnīgs atbildības trūkums». Cilvēki dzīvojot ilūzijās, ka to tiesības pārsniedz pienākumus un rīcībai nebūs atbilstošu seku. «Skatot attēlu pēc attēla, šie noziedznieki tiks atpazīti un arestēti,» atsaucoties uz meklēšanas procesā izmantotajiem videoierakstiem, uzsvēra premjers. Kopš sestdienas arestēti jau ap 750 cilvēkiem, un Londonas policijas izolatori ir pārpildīti.
Vardarbība Londonā naktī uz trešdienu bija mazinājusies, taču tā pārņēmusi vairākas citas lielākās britu pilsētas, tostarp Birmingemu, Mančestru un Liverpūli. Londonas mieru nodrošinājušas no sešiem līdz 16 tūkstošiem palielinātās policistu rindas.
Daļa nemierus saista ar valsts ekonomisko lejupslīdi un plānoto budžeta samazinājumu. Londonas mērs Boriss Džonsons izmantoja brīdi, lai rosinātu valdību nesamazināt par 20% policijas budžetu, kā plānots, jo tas varētu nozīmēt arī policistu skaita samazināšanu pilsētas ielās, taču viņa aicinājums neguva atbalstu.
Birmingemas nemieros dzīvību zaudējuši trīs vīrieši, kurus sabraucis auto. Aculiecinieki stāsta, ka vīrieši centušies pasargāt veikalus no uzbrukumiem. «Viņi zaudēja dzīvību citu cilvēku labā, darot policijas darbu,» aģentūrai AFP norādījis kāds pilsētnieks.
Laikrakstā Sun trešdien publicētā sabiedriskās domas aptauja vēsta, ka briti iestājas par stingrāku vandaļu apkarošanu. 90% aptaujāto atbalsta ūdenslielgabalu izmantošanu, 77% - armijas iesaistīšanu. 33% britu norādījuši, ka policijai būtu jāļauj atklāt uguni pret nemierniekiem.
«Tā ir bērnu paaudze, kas nerespektē ne vecākus, ne policiju,» laikrakstam The Guardian norādījis kāds kungs gados. Iedzīvotāji, kuru dzīvesvieta vai uzņēmumi cietuši no vandaļu rokas, vēlas saņemt paskaidrojumus, kāpēc Lielbritānijai jāpiedzīvo šī postaža.