Pusfināla mačā ar Igauniju, kuras sastāvs Baltijas kausā bija vistuvākais optimālajam, Latvija izmēģināja citu taktisko shēmu un pāris jaunu vīru. Debiju izlasē jau sākumsastāvā piedzīvoja Ventspils malējais aizsargs Oļegs Timofejevs, kurš bija viens no labākajiem komandā. Otrajā puslaikā izlasē debitēja vēl viens Ventspils pārstāvis Visvaldis Ignatāns, kurš arī neizskatījās apmaldījies.
Galvenās problēmas turnīrā bija ar uzbrucējiem. Tika uzaicināti četri. Māris Verpakovskis savā atvadu mačā pret igauņiem laukumā pavadīja tikai 13 minūtes, turklāt treneris Marians Pahars atklāja, ka bija plānojis dot Mārim vien dažas minūtes spēles laika. Eduardu Višņakovu pēdējā brīdī tomēr nepalaida uz izlasi viņa Polijas klubs Lodzas Widzew, bet divi pārējie uzbrucēji - Edgars Gauračs un Valērijs Šabala - faktiski vēl dziedēja savainojumus.
Gauračs gan bija itin labā fiziskā kondīcijā un, nomainījis Verpakovski, skrēja un cīnījās kā zirgs, gandrīz no katras epizodes izspiežot maksimumu vai tuvu tam. Viņi fiziskie dotumi ļāva labi pieturēt bumbu, sagaidot partnerus uzbrukumā, bet veiklība un labā tehniskā sagatavotība - spēlēt precīzi un eleganti ar dažiem pieskārieniem. Pirmajā puslaikā viņš teicami noorientējās šķietami nedaudzsološā situācijā, teicami apstrādāja bumbu un izšāva «lielgabalu» ar kreiso kāju, tēmējot tuvajā vārtu «devītniekā». Mazliet garām. Taču spēles turpinājumā rēzeknietis atsvaidzināja savainojumu un finālu ar Lietuvu bija spiests sākt klibodams. Savukārt Valērijs Šabala tikai piektdien aizvadīja pirmo treniņu pēc atgūšanās no savainojuma.
Paliekot faktiski bez uzbrucējiem, bija grūti cerēt uz daudziem vārtu guvumiem. Tāpēc nācās paļauties uz drošu aizsardzību. Fināla maču Latvija iesāka ļoti agresīvi, augstā tempā, guva ātrus vārtus, kad pēc stūra sitiena sarkanbaltsarkanie piespieda kļūdīties leišu vārtsargu Ģiedru Arlauski, to aukstasinīgi izmantoja Nauris Bulvītis. Ātri gūtie vārti un nogurums lika pakāpeniski pārkārtot spēli savu vārtu nosargāšanai. Lietuva pakāpeniski pārņēma iniciatīvu un sāka «smacēt» mājiniekus, ik pa laikam arī tiekot pie teicamām vārtu gūšanas iespējām, taču allaž teicami spēlēja Andris Vaņins, kurš pelnīti tika atzīts par labāko Latvijas spēlētāju abos mačos.
Pirms Eiropas čempionāta kvalifikācijas mačiem septembrī plusiņus sev nopelnīja gandrīz visi, kam šoreiz deva vārdu. Bez pieminētā Gaurača un Timofejeva arī Kaspars Dubra un Oļegs Laizāns, kuršatgriezies izlasē.