Taču Saeimas Juridiskā komisija pagaidām nav plānojusi izskatīt arī jautājumu, par kuru atgādināja A.Cimdars un uz ko jau pēc iepriekšējām vēlēšanām bija norādījis Augstākās tiesas senāts. Vairāki politiskie spēki toreiz apstrīdēja vēlēšanu rezultātus trešo pušu pozitīvisma kampaņu dēļ - tajās tika reklamēti Tautas partijas un LPP/LC politiķi. Ne Sa-tversmē, ne vēlēšanu likumā nav paredzētas atkārtotas vēlēšanas, kas būtu jārīko, ja tiesa vēlēšanu rezultātus atceltu.
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece (TP) vēl nav plānojusi komisijas darba kārtībā iekļaut vēlēšanu likuma grozījumus, jo gaidot, kad par tiem būs diskusija koalīcijā. «Es gaidu, bet koalīcijā ir uzlikti citi jautājumi,» Dienai teica V.Muižniece. Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa, no kuras Juridiskās komisijas priekšsēde gaida diskusiju, savukārt cer, ka atbildīgā komisija ierosinās jautājumu iekļaut darba kārtībā. Taču, visticamāk, pirmdien viņa lūgs partnerus apspriesties par to. Vēlēšanu likumā ir iesniegti arī ļoti radikāli priekšlikumi, piemēram, Kārlis Leiškalns (TP) ierosina dot iespēju visos vēlēšanu apgabalos partijām iesniegt vienu un to pašu kandidātu sarakstu. Pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera aicinājuma atteikties no «lokomotīvju principa» Saeima noteikusi, ka katru kandidātu var pieteikt tikai vienā vēlēšanu apgabalā. Tas nozīmē, ka partijām būs jāmeklē arī piecas sarakstu «lokomotīves».
Saskaņas centra frakcijas vadītājs, Juridiskās komisijas deputāts Jānis Urbanovičs uzskata, ka pēdējie grozījumi vēlēšanu likumā būtu jāveic ne vēlāk kā gadu pirms Saeimas vēlēšanām, «jo spēlētāji nevar būt likuma mainītāji». Tas nozīmē, ka visi iesniegtie priekšlikumi būtu noraidāmi.
CVK jau sākusi vēlēšanu sagatavošanu. Piemēram, ir iegādātas vēlēšanu aplok-snes, maijā būtu jāsāk vēlētāju reģistrācija balsošanai pa pastu ārvalstīs. Vēlēšanu rīkošanai ir plānots tērēt divus miljonus latu.