Lai arī apsūdzības uzturētāji ir centušies iegalvot, ka M. Hodorkovskis un viņa darījumu partneris bijušais kompānijas _Menatep_ īpašnieks Ļebedevs ir zagļi, tas nav izdevies. Nožēlojamajiem valsts augstāko amatpersonu rīkojumu izpildītājiem nav sekmējies atrast pārliecinošus pierādījumus, kas ļautu noticēt lietas kriminālajam raksturam.
Abi apsūdzētie aiz restēm atrodas kopš 2003. gada. Visādā ziņā ļoti ilgs laiks, lai galvenās Krievijas politikas personas pret abiem novārgušajiem cietumniekiem izrādītu zināmu augstsirdību. Vismaz tādu rīcību, šķiet, varētu sagaidīt no stipra un savās spējās pārliecināta valsts vadītāja. M. Hodorkovska un P. Ļebedeva brīvlaišana būtu brīnišķīgs žests un to atbilstoši novērtētu kā rietumvalstu valdības, tā redzamākās cilvēktiesību aizstāvības organizācijas.
Vairākas šādas organizācijas, tostarp Freedom House, Human Rights Watch, nosūtījušas vēstuli Krievijas prezidentam Medvedevam ar aicinājumu atcelt visas pret M. Hodorkovski un P. Ļebedevu izvirzītās apsūdzības. Uz to gan cerību nav sevišķi daudz, turklāt iztapīgie apsūdzētāji pieprasījuši piespriest jaunu 14 gadus ilgu cietumsodu abiem apsūdzētajiem. Var tikai minēt, kas savu taisnību nelokāmi aizstāvošajam M. Hodorkovskim licis teikt, ka viņu nav atstājušas cerības uz attaisnojušu spriedumu. Varbūt tieši šī parodija par tiesiskumu un spēles ar «demokrātiju» nacionālā līmenī, ko M. Hodorkovskis ieraudzījis ciešā tuvumā, ļauj viņam sagaidīt no valsts augstākā vadītāja it kā pavisam negaidītu rīcību. Pats M. Hodorkovskis teicis, ka diezin vai kāds nopietni gaidot no viņa atzīšanos par naftas nozagšanu no sev piederošas kompānijas, un neviens neticot arī attaisnojoša sprieduma pieņemšanai Maskavas tiesā.
Šī procesa norise iezīmē pagalam nelāgas perspektīvas arī citām kompānijām, kas līdzīgas Jukos. Pēc M. Hodorkovska un P. Ļebedeva notiesāšanas Krievijā neviens uzņēmums, sākot ar TNK BP un beidzot ar Lukoil vai kādu citu kompāniju, nevarēs dzīvot pārliecībā, ka nepiedzīvos līdzīgu likteni. Pēc bijušā Jukos juridiskās pārvaldes vadītāja Dmitrija Gololobova domām, tiek radīti apstākļi, kuros uzņēmējdarbībai nāksies izjust pastāvīgu apdraudējumu, globālu vainas apziņu un globālas bailes. Ar ierēdņu lielo ietekmi ir saskārušies daudz uzņēmēju visā Krievijā. Saprotams, ne jau likuma pārkāpumi pa īstam interesējuši valsts kalpus. Gluži tāpat kā Jukos gadījumā, kur šīs kompānijas īpašumu pārņēmuši valsts ierēdņi, galvenokārt premjerministram Putinam pietuvinātas personas, arī citur interese bijusi pavisam praktiska.