VARAM Pašvaldību departamenta direktora pienākumu izpildītāja Liene Kristapsone komisijas sēdē uzsvēra, ka domēm trūkst finanšu resursu, lai šo prasību izpildītu. Viņa kā nepieciešamo finansējuma apjomu minēja vairāk nekā 100 000 eiro. Pašvaldības arī nespējot nodrošināt datu aizsardzību, kad domes sēdēs tiek publiskoti cilvēku personas kodi, dzīvesvietu adreses un citi sensitīvi dati. Ne Saeimas Juridisko biroju, ne komisijas deputātus šie argumenti nepārliecināja, jo domes sēdes ir atklātas un uz tām var ierasties jebkurš iedzīvotājs.
VARAM vēl norādīja, ka pašvaldību likums vairāk nekā pirms gada bija atvērts citu grozījumu dēļ, bet priekšlikums par audioierakstu publicēšanu parādījās tikai uz trešo lasījumu. Jāatgādina, ka toreiz izmaiņas pašvaldību likumā iesniedza Reformu partijas deputāts Jānis Ozoliņš, aicinot paredzēt, ka lēmumu pieņemšana par amatpersonām pašvaldībās notiek atklāti. Ierosinājums publiskot sēžu audioierakstus tika sagatavots pēc Lielo pilsētu asociācijas iniciatīvas, sēdē atgādināja Juridiskā biroja pārstāvis Edgars Pastars. Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Māris Kučinskis Dienai sacīja: «Nesaprotu, kas liedz mazajiem novadiem iet līdzi laikam, bet izskatās, ka daudzi vēl dzīvo pagājušajā gadsimtā.»
Deputāti nebija pierunājami ne pagarināt normas spēkā stāšanās termiņu, ne veikt citas izmaiņas. «Sēdes ir atklātas, bet tās vadītājs parasti nelasa iedzīvotāju personas kodus un adreses. Galvenais iemesls ir, ka deputāti negrib, lai to cirku redzētu,» sacīja Līvija Plavinska (Vienotība), kurai ir pašvaldības darba pieredze. Tāda ir arī Inesei Aizstrautai (ZZS), kura tāpat iebildumus saista ar nevēlēšanos «parādīt to nesmukumu, kas notiek sēdēs». Lolita Čigāne (Vienotība) aicināja dot iespēju cilvēkiem redzēt, «kas tajā pašvaldībā notiek», jo ne visi darba laikā var vērot sēdi klātienē.
«Vissliktāk ir tad, kad pašvaldība izpilda likuma prasību, bet tad nolemj no tās atteikties,» Dienai sacīja Krustpils novada priekšsēdis Gundars Kalve (NA). Lai nodrošinātu sēžu audioierakstu publiskošanu, Krustpils novads nopircis iekārtu par 2600 eiro, kā arī licenci, kas gadā maksā 363 eiro. Trīs darbinieki apmācīti veikt šos ierakstus. Likuma izpildei gatavojās arī citās Dienas aptaujātajās pašvaldībās. Dundagas novads vienojies ar Lattelecom par sēžu ierakstīšanu. Līgumu ar Lattelecom noslēgušas vai slēgs vēl vairākas pašvaldības - arī Cēsu novads. Tā priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (Vienotība) atzina, ka datu aizsardzības prasību ievērošana ir «liela ķēpa». Ja sēde ilgst četras stundas, darbiniekiem jāiegulda liels darbs teksta rediģēšanā, lai tajā neparādītos personas kodi.
Pāvilostas novadā, kur jau kopš pērnā gada 1. jūlija veic audioierakstus, ar materiāla caurskatīšanu nodarbojas kancelejas vadītāja. Tas prasot mazliet darba, bet neesot nekas neiespējams, jo ieguvumu esot vairāk - sēžu ierakstīšana disciplinē deputātus, kuriem ir jāatbild par saviem vārdiem, sacīja novada priekšsēdis Uldis Kristapsons. Iedzīvotāji labprāt klausoties sēdes. Ķekavas novadā sēžu videotranslācija aizsākās jau iepriekšējā sasaukumā. Novada priekšsēdētājs Valts Variks (Vidzemes partija) kā vienīgo mīnusu minēja to, ka deputāti, zinot iedzīvotāju paradumu skatīties sēdes, grib vairāk izpausties un tas apgrūtinot darbu. Taču šī prasība liekot deputātiem arī koncentrēties, nodrošina lielāku atklātību un palīdz informēt vēlētājus.