Tomēr ir kaut kas, kas palicis nemainīgs. Tā ir politisko līderu trijotne, uz kuras pleciem, tā teikt, turas Vienotība, - partijas vadītāja un arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis un arī partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars, kurš vēlēšanās nekandidē. Neviens no viņiem nebauda tādu tautas atbalstu, kāds bija V. Dombrovskim, bet, ja kāds no minētajiem paietu malā vai izkristu no aprites negatīva vēlēšanu rezultāta iespaidā, tas atstātu ietekmi uz partiju. Varbūt te arī rodama atbilde, kāpēc Dz. Zaķis kandidē nevis Zemgalē, kā līdz šim, bet gan Latgalē par spīti atsevišķu šī reģiona partijas biedru iebildumiem, ar ko domāta Jura Vidiņa kritiskā attieksme. Partija izpētījusi, ka Latgalē Dz. Zaķim ir lielāks atbalsts, un domes lēmums, ar kuru apstiprināti kandidātu saraksti, ir saistošs arī neapmierinātajiem.
Meklē atbalstu reģionos
Stāstot par pārmaiņām Vienotībā, lieti atgādināt, kāda tā bija pirms 11. Saeimas vēlēšanām 2011. gadā. Uz tām partija vairākos apgabalos gāja ar līderiem, kurus Latvijas politikā vairs neredz. Rīgas apgabalā ar pirmo numuru startēja Ģirts Valdis Kristovskis, Vidzemē - V. Dombrovskis, Latgalē - tagadējais Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis, Kurzemē - S. Āboltiņa, Zemgalē -Aigars Štokenbergs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Vēlēšanu rezultāti ienesa korekcijas, un Rīgā vislielāko vēlētāju atbalstu saņēma finanšu ministrs Andris Vilks, kurš arī plāno aiziet no politikas, bet Zemgalē - Saeimas deputāts Atis Lejiņš. Pārējie trīs pirmie numuri savas pozīcijas saglabāja. Saeimas vēlēšanās vairs nekandidē arī deputāti Ilma Čepāne un Dzintars Ābiķis, kuru politiskā karjera sākās 1990. gadā līdz ar balsojumu par Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarāciju. Dz. Ābiķis parlamentā strādājis 24 gadus bez pārtraukuma.
Šoreiz Vienotības vilcējspēks būs premjere Laimdota Straujuma, kura ne tikai pārzina reģionus, bet ir arī labi ieredzēta laukos. Tas savukārt atviegloja sarunas ar reģionālajām partijām, no kurām vairākas izdevās atvilt Latvijas Reģionu apvienībai. Pirms vēlēšanām Vienotība noslēdza sadarbības līgumus ar septiņām reģionālajām partijām, kuru pārstāvji varēs sēdēt pie koalīcijas galda, kā to jau tagad dara Zaļo un Zemnieku savienības sabiedrotie. Partneriem būs iespēja piedalīties lemšanā un likt uz galda savu vēlmju sarakstu, kas varbūt bija vilinošākais tagadējās premjera partijas piedāvājumā. Tas viss notiks, ja Vienotība saglabās varu arī pēc vēlēšanām. Iespējams, daļai partiju svarīgāk par vietu parlamentā ir tieši atbalsts savai pašvaldībai. A. Kampars noliedza, ka vietējām partijām būtu doti solījumi par atbalstu no valsts budžeta to novadiem un pilsētām. Viņiem būs iespēja piedalīties koalīcijas darbā, bet vismaz Tukuma novada mērs Juris Šulcs, ar kuru līgums jau bija šajā Saeimā, ar vēlmju sarakstu neesot nācis.
Ja no pārējām lokālajām partijām sarakstā ir pa vienam vai diviem kandidātiem, tad Latgales partijai būs 11 pārstāvji sarakstā - deviņi Latgales, pa vienam Rīgas un Vidzemes apgabalā. Talsu reģionālā partija uzstāja, ka viņus pārstāvēs novada mēra vietnieks Normunds Tropiņš, kurš ir Vienotības biedrs. Jēkabpils reģionālā partija deleģē Saeimas neatkarīgo deputātu Viktoru Valaini. Pēc iepriekšējām vēlēšanām Vienotībai pārmeta rīdzinieku salikšanu reģionu sarakstos, bet vismaz Latgalē lielākā daļa kandidātu tur arī dzīvo. Pirmo reizi Vienotībai ir tik plaša pārstāvniecība no pašvaldībām - pieci novada domju priekšsēži, 19 deputāti, kuru vidū arī vairāki bijušie mēri - Edvīns Bartkēvičs no Ogres, Dagdas novada kādreizējais vadītājs Viktors Stikuts, Roberts Jurķis Ķekavā. Valmieras mērs Inesis Boķis, Preiļu novada priekšsēdis Aldis Adamovičs un Tukuma novada vadītājs J. Šulcs startē katrs savā vēlēšanu apgabalā ar augsto otro numuru.
Nācās dalīties
Sarakstā ir 24 Saeimas deputāti un vairāki bijušie deputāti - arī Kārlis Šadurskis, kuram beidzās pilnvaras Eiropas Parlamentā. Vienotības ministriem un parlamentāriešiem nācās dalīties ar jaunpienācējiem no Reformu partijas un neatkarīgo deputātu grupas. Pēc proporcionālā sadalījuma katrā piecniekā bija jāatrod vieta savējiem, partijas jauniešiem, jaunajiem biedriem un reģionu kandidātiem. Tā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete ir tikai sestā Vidzemē, frakcijas vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns - devītais, bet Rīgas domniece Sarmīte Ēlerte Rīgā startē ar desmito numuru. Nepieciešamība dalīties, iespējams, īsi pirms vēlēšanām izraisīja arī vairāku biedru aiziešanu - Inguna Rībena, Janīna Kursīte-Pakule un Andris Buiķis kandidēs no Nacionālās apvienības. Tiesa, Vienotības Latgales apgabala sarakstā būs cita Janīna Kursīte - ar šādu vārdu un uzvārdu no Latgales partijas pieteikta Daugavpils novada deputāte. Turklāt ne visi Reformu partijas biedri, kuri pārgāja uz Vienotību, iekļuva sarakstā, ārpus tā palika Saeimas deputāte Daina Kazāka.
Trīs no sarakstu «lokomotīvēm» - premjere L. Straujuma, satiksmes ministrs Anrijs Matīss un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš politisko darbību sāka Reformu partijā, pirms iesaistīšanās partijās bija augsti ierēdņi - ministriju valsts sekretāri. Viņi visi trīs Vienotībai pievienojās nesen. Uz lūgumu raksturot to cenu, par kādu Vienotība izveidoja šo pieteikumu vēlēšanās, A. Kampars atbildēja - mērķis ir atjaunot partiju un iedot tai papildu enerģiju ar reģionu pārstāvju iesaistīšanu, kā arī piedāvāt vēlētājiem jaunas sejas politikā. Patīkot tas kādam vai ne, bet vienīgais redzamais potenciāls bijis Reformu partijā, no kuras Vienotībā ienāca arī tās trīs ministri - E. Rinkēvičs, ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. «Nevienam nav pielaulāta vieta sarakstā gadiem ilgi,» piebilda ģenerālsekretārs.