Starp šiem pasākumiem Dzejas dienu programmā savu vietu ieņem tradicionālie dzejas lasījumi, kuros starp autoru un klausītāju strādā tikai dzejas teksts: pēc dažu gadu pārtraukuma 11. septembrī plkst. 18 notiks par ilggadēju tradīciju kļuvušais dzejas lasījums Esplanādē pie Raiņa pieminekļa, kas vairāku paaudžu dzejas cienītājiem bija kļuvis par Dzejas dienu simbolu, savukārt 9. septembrī plkst. 17 Tabakas fabrikā uz klasisku dzejas lasījumu Baudīt nesteidzoties klausītājus aicina jaunās paaudzes autori. Klasisku lasījumu formā tradicionāli norisinās arī laikā no iepriekšējām Dzejas dienām līdz šīm iznākušo dzejas krājumu autoru lasījums Atvērt nevar aizvērt O. Vācieša memoriālajā muzejā 7. septembrī.
Par būtisku pieturas punktu Dzejas dienu pasākumu virknēs jau vairākus gadus kļuvis Liānas Langas iedibinātais un organizētais Klasiskais dzejas vakars klubā Hamlets. Šogad tas notiks nevis, kā ierasts, klubā, bet klasisks dzejas vakars Ziedi Daugavai notiks Ikšķilē uz Daugavas dambja starp krogu Meidrops un laivu piestātni 14. septembrī plkst 19. Kādēļ klasisks dzejas vakars un kādēļ šogad tas notiek ārpus ierastā kluba Hamlets pārpildītās zāles, jautāju šī dzejas vakara idejas autorei un organizētājai Liānai Langai.
Saki, kādēļ tu esi izvēlējusies radīt un jau vairāk nekā 10 gadu organizēt klasisku dzejas vakaru - dzejas lasījumu, kurā klausītāju uzrunā tikai dzejas teksti?
Tas tāpat kā modē - balts + melns = nemirstīga klasika! Proti, klasisks ir formāts - raidītājs (dzejnieks) un uztvērējs (klausītājs). Un vidū - nekā, kas traucētu. Man pašai patiešām patīk - ja es klausos, nevis lasu dzeju -, lai manu klausīšanos neatšķaida vai neapgrūtina, piemēram, ar dub ritmu vai aktīvu, kustīgu attēlu fonā. Poēzijas valoda ir valodas dinamīts, tā ir - labākajos gadījumos - ārkārtīgi blīva. Lai to pilnvērtīgi uztvertu, jākoncentrējas, burtiski jāatdodas gan dzejas valodas mūzikai, gan vienlaicīgi - tās saturam, idejai. Tā ir īsta meditācija, prasa spēku, sagatavotību - spēju uztvert. Nekādas izklaides, draugi! Bet baudu var gūt - intelektuālu. Kad sprāgst valoda, tu neturpini skatīties TV. Man ir sakrājušās arī dzejai veltītas esejas, kas īpaši rakstītas šim pasākumam. Pagājušajā gadā ar Jauno dzejnieku tiesu mēs bijām Artelī, jo Hamletā pēdējos gados jau kļuva par šauru - visi gribētāji netika iekšā.
Klasiskie dzejas vakari klubā Hamlets allaž bija klausītāju pārpildīti. Kādēļ šogad izvēlējies citu vietu un līdz ar to arī citu formu, jo dzejas lasījumā Ziedi Daugavai piedalīsies dzejnieki, klausītāji un Daugavas ūdeņi, debesis, Daugavas krasti? Iespējams, attālums no Rīgas un citas tehniskas lietas mazinās klausītāju skaitu - tas man liek domāt, ka ir kas vēl ne mazāk svarīgs, kam jānotiek šajā lasījumā.
Ziedi Daugavai. Šo var lasīt dažādi, vai ne? Šogad gribējās - ārā no telpām! Ikšķiles pašvaldības ļaudis bija entuziasma pārpilni, ka dzejnieki atbrauks uz Ikšķili. Bet pasākums prasīgs - katrs no 11 dzejniekam rakstīja jaunu, īpašu dzejoli - ziedu Daugavai. Zīmīgu vēstījumu laikabiedriem, ko saglabās vislabākā no atmiņām - Daugavas ūdens un straume. Un Niks Matvejevs dziedās, kā tikai viņš viens prot!
Kas būs tas, kas noteiks, vai Klasiskie dzejas vakari atgriezīsies klubā Hamlets vai citās telpās, vai paliks ārpus telpām, Daugavas krastā vai kādā citā vietā?
Katru gadu ierodas jaunas idejas. Nav nekādu likumu, noteikumu, pasarg die's, rutīnas. Svarīgi - ja jau tiek lasīta dzeja publikai, lai notiek maksimāli pilnvērtīga saskarsme. Varbūt nākamajā gadā jau dzejoļus lasīsim, ieejot viens otra sapnī? Nebūtu slikti.