Problēmas sakne ir izkrišana valsts eksāmenā, kas studentēm draudēja izmaksāt dārgi - sākotnēji viņām RSU prasījusi atmaksāt 445 latus, taču pēc ieilgušiem strīdiem piedāvā iespēju samaksāt teju 100 latus par iespēju nokārtot akadēmiskās saistības līdz decembrim. Šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka studenti, kas studē Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansētā programmā, saskaras ar ko tādu, kas pašlaik nedraud valsts budžeta finansētajiem studentiem - visiem, kas programmu nepabeidz, ir jāatmaksā atpakaļ viņu izglītošanā ieguldītā nauda.
Neesot brīdinātas
J. Podgornaja un M. Korņijenko uz sarunu ar Dienu ierodas ar dokumentu kaudzīti, kas liecina, ka strīds ar RSU jau ir ieildzis. Pirmo studentes nodemonstrē pērnvasar noslēgto līgumu, kurā vienā no pēdējiem punktiem teikts, ka izslēgšanas gadījumā studentam jāatmaksā RSU studiju maksa par periodu, kāds tika apmaksāts no ESF līdzekļiem, taču konkrēta summa nav minēta. Pēc dažiem mēnešiem studentes nostādītas fakta priekšā - jāparaksta jau krietni konkrētāki grozījumi studiju līgumā, kas paredz, ka studentiem, kuri programmu nepabeidz, RSU jāatmaksā 445 lati. To, ka var izveidoties šāda situācija, RSU, iepazīstinot ar programmu, gan neesot uzsvērusi, izriet no studentu teiktā. Pat gluži otrādi - «teica, ka viss būs kārtībā, nekas nebūs jāmaksā, varbūt tikai 3, 4 lati par nenokārtotu ieskaiti,» stāsta M. Korņijenko.
Arī par eksāmenu pārkārtošanu nācies maksāt vairāk, taču tā nebūt nav studenšu lielākā problēma. Lielākās galvassāpes sagādājis valsts eksāmens, jo viņas neizpildīja prasību valsts eksāmena testa daļā atbildēt pareizi uz 75% jautājumu, kas nozīmēja - eksāmens nav nokārtots. Kopumā valsts eksāmenu nenokārtoja 24 māszinību studentes, informē RSU. Iespēja pārkārtot eksāmenu vēl šovasar studentēm netika dota, tas nozīmē, ka arī pie bakalaura darba aizstāvēšanas viņas netiek un iespēja šovasar iegūt diplomu aizgāja gar degunu.
Tad arī sākušās problēmas, ko radījis iepriekš pienācīgi neakcentētais līguma punkts. Proti, prodekāns studentēm apgalvojis, ka viņu izkrišana valsts eksāmenā izmaksāšot līgumā minētos 445 latus, jo tā tikšot uzskatīta par studiju pārtraukšanu. Studentēm būšot jāsamaksā šāda naudas summa, pēc tam viņas tikšot atskaitītas no RSU, vēlāk ieskaitītas atpakaļ, lai nākamgad pārbaudījumu varētu kārtot vēlreiz. Tad arī sācies garš sarakstes un sarunu maratons ar RSU, kā rezultātā studentēm piedāvāta iespēja samaksāt 97 latus un akadēmiskās saistības nokārtot līdz gada beigām.
RSU Māszinību fakultātes dekāne Inga Millere rakstiskās atbildēs Dienai norāda, ka viņa RSU studentēm esot izrādījusi pretimnākšanu, piedāvājot iespēju pēc individuāla plāna papildus vēl vienu semestri studēt tos priekšmetus, kas attiecas uz valsts pārbaudījumu. Par to esot jāmaksā 97 lati, kas «ietver ar studiju programmu saistītas, rūpīgi aprēķinātas izmaksas».
Jāatmaksā pašiem
Šobrīd gan konflikts ir eskalējies tiktāl, ka studentes būtu gatavas iztikt bez bakalaura grāda, lai tikai varētu pamest augstskolu. Tomēr, ja viņas tā izdarīs, viņām tiešām nāksies maksāt 445 latus. Proti, Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders skaidro, ka ESF naudu par māszinību studentu izglītošanu ieskaita, balstoties nevis uz kopējo studentu, bet gan uz bakalaura grāda ieguvēju skaitu. Tātad, ja kāds students iestājas ESF finansētā programmā, bet to nepabeidz, ESF par viņu naudu nepārskaita un naudas summa, ko ESF ieskaita par viena studenta izglītošanu, ir jāatmaksā studentam pašam.
Tas, ka šāda sistēma ir neierasta Latvijas augstākajā izglītībā, jo par valsts budžeta līdzekļiem studējošie var pamest studijas un viņiem nekas nav jāatmaksā, īpaši palielina informēšanas nozīmi. Par to, vai RSU to pienācīgi darījusi, studentes un I. Millere sniedz pretrunīgas atbildes. I. Millere uzsver, ka šie nosacījumi visiem studentiem skaidroti gan lekcijās, gan individuāli, gan telefoniski. Savukārt J. Podgornajas un M. Korņijenko teiktais liecina, ka RSU informatīvo darbu tomēr nav veikusi gana labi un studentes nav laikus brīdinātas par šādu situāciju. Tagad viņas jūtoties piemānītas, jo augstskola «sākumā saka vienu, pēc tam ko citu».
J. Podgornaja un M. Korņijenko sūdzas ne vien par finansiālām problēmām, bet arī par studiju kvalitāti. Piemēram, kādā kursā studentes esot norādījušas pasniedzējam, ka lekcija paredzēta ārstiem, nevis medmāsām, uz ko saņēmušas pasniedzēja atbildi: «Jūsu dēļ atsevišķu lekciju netaisīšu.» Uz jautājumu, kur meklēt literatūru, lai sagatavotos eksāmenam, esot saņemts ieteikums meklēt google. Neoficiālās sarunās ar augstākās izglītības jomu saistītas personas norāda: ESF finansētās programmas problēma ir tā, ka ESF viena studenta izglītošanai atvēl mazāk naudas nekā no valsts budžeta finansētajās programmās. J. Podgornajas un M. Korņijenko teiktais liecina, ka zemais finansējums atspoguļojas arī programmas kvalitātē.