Vēl jo vairāk tāpēc, ka VL-TB/LNNK nav daudz ko zaudēt. Tai ir tikai divi pārstāvji valdībā - tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš vienlaikus ir biedrības Demokrātiskie patrioti biedrs, bet biedrība jau paziņojusi par partijas dibināšanu, kā arī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, kuru režisors Alvis Hermanis medijos ir nodēvējis par pārpratumu un katastrofu.
Jūt konkurentu interesi
Kultūras ministre ienāca valdībā bez iepriekšējas politiskās pieredzes parlamentā un valdībā, tāpēc tā īsti ar Nacionālo apvienību daudziem pat neasociējas. Vismaz ne tik ļoti, lai būtisku kaitējumu partijai radītu Ž. Jaunzemes-Grendes nedienas ar Latvijas Nacionālās operas valdi, ārpus tās atstājot kapitālsabiedrības direktoru Andreju Žagaru. Šī saikne visuzskatāmāk parādījās tieši šajās dienās, kad pārmetumus par kultūras ministres darbību saņēma arī partija. Savukārt apvienība oficiāli pauda atbalstu savai ministrei.
VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš pieļāva, ka kādam šī situācija ir izdevīga, «lai šķeltu kultūras nozari un radītu negatīvu fonu ministrei». Uz jautājumu, vai tie ir politiskie konkurenti, viņš atbild pieļāvuma formā. Par Ž. Jaunzemes-Grendes demisiju iestājas domubiedru kustība Par kultūru, viens no tās līderiem advokāts Aldis Gobzems ir saistīts ar Einara Repšes vadīto biedrību Latvijas attīstībai. G. Bērziņš aicina kultūras nozares darbiniekus objektīvi vērtēt situāciju un nekļūt par politisku spēlīšu upuriem. Viņš uzsver, ka kultūras ministres pienesums nozares attīstībā ir ievērojams un arī «finansējuma pieaugums kultūrai ir pietiekami liels». Nacionālās apvienības attiecības ar partneriem noteiks ne tik daudz situācija, kāda izveidojusies ar kultūras ministri, bet gan tas, ar cik lielu izpratni Vienotība izturēsies pret koalīcijas partiju budžeta prioritātēm.
Piekāpsies daļēji
VL-TB/LNNK līderi apgalvo, ka apvienības mērķis nav gāzt valdību, bet gan vēlēšanās parādīt atbalstītājiem solījumu izpildi. Tāpēc apvienība nepiekāpsies divos tai principiāli svarīgos jautājumos - par finansējumu demogrāfijas programmas īstenošanai, ieskaitot minimālās māmiņu algas palielināšanu līdz 140 latiem, un par uzturēšanas atļauju izsniegšanas apturēšanu vēlākais līdz nākamā gada jūlijam. Nacionālā apvienība un Reformu partija ir vienojušās viena otru atbalstīt, lai panāktu valsts budžeta apspriešanas gaitā Vienotības atbalstu savām prioritātēm. Reformu partija cīnīsies par pedagogu algām un maksājumu iekasēšanu no ostu ieņēmumiem.
Vienošanos partijas noslēdza, jo uzskatīja, ka Vienotība nav rīkojusies koleģiāli, vēlēšanu gadā izdevumus sadalot par labu savām ministrijām, norādīja Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle. Viņš noraida iespēju gāzt valdību, jo «tad mēs nebūtu vienojušies ar Reformu partiju». Uz jautājumu, kas notiks, ja Vienotība nepiekāpsies, G. Bērziņš skaidri neatbild, jo cer, ka partijas vienosies. Tā domā arī Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, kurš VL-TB/LNNK ir labi iepazinis un zina, ka tā izmanto agrāko metodi - izsaka brīdinājumus, bet «kopumā viņi ir tendēti atrast kompromisu». Dz. Zaķis nedomā, ka apvienība varētu gāzt valdību, jo «izvairīšanās no atbildības ir nepopulāra».
VL-TB/LNNK prasību paketē uzsvars būs uz atteikšanos no uzturēšanās atļauju izsniegšanas, un «te mēs nepiekāpsimies,» sacīja arī apvienības ģenerālsekretārs Aigars Lūsis, kuram pat šķiet - ja Vienotība nevar ar izpratni izturēties pret partneru prasībām, varbūt «premjers Valdis Dombrovskis pats vēlas iet projām». Viens no Vienotības līderiem Dz. Zaķis partneru nosauktajām vēlmēm nav gatavs pilnībā piekrist, bet dažas uzskata par izpildāmām. Viņš pieļauj, ka varētu mainīt noteikumus, kā tiek izsniegtas uzturēšanās atļaujas par nekustamā īpašuma iegādi, taču vēl esot jāpēta, vai var pavisam atteikties no Eiropā praktizētās sistēmas. Arī ostu nodokļa noteikšana ir iespējama, bet to nevar ieviest, «nebrīdinot un traumējot ostu konkurētspēju». Dz. Zaķis uzskata - jautājumā par māmiņu algām ir «jāstrādā pie tā, lai jaunās māmiņas ir tuvāk darba tirgum». VL-TB/LNNK rosina pagarināt māmiņu algas saņemšanas laiku līdz pusotram gadam, atgādinot, ka tā ir pirms gada parakstīta vienošanās, nevis ultimāts. Vienotības pārstāvis neredz iemeslu valdības nestabilitātei. Koalīciju atbalsta arī seši neatkarīgie deputāti, kas aizgāja no Zatlera Reformu partijas, bet «viņi ir apbrīnojami pragmātiski, salīdzinot ar citiem,» teica Dz. Zaķis.