Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (NA) uzsvēra, ka «tas ir politisks lēmums, nevis administratīvs akts». Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars Dienai atzina, ka tam ir nozīme, ja A. Dimants izmantos iespēju tiesāties. «Ja tiesa atzīst to par politisku lēmumu, tad tiesāšanās ir komplicētāka, bet - ne neiespējama. Ja tiesa atzīst to par administratīvu aktu, tad Saeima ir salīdzinoši neapskaužamā situācijā,» sacīja E. Pastars. A. Dimanta atbrīvošanu atbalstīja 50 deputātu no visām frakcijām, izņemot Saskaņu, kura balsošanā nepiedalījās, tāpat kā vēl trīs deputāti no NA un viens no ZZS. Pret ierosinājumu bija septiņi Vienotības un viens NA deputāts, bet vēl trīs politiķi no Vienotības, NA un ZZS atturējās.
Ierosinājums bija pamatots ar Valsts kontroles atzinumu, kurā konstatēti finanšu pārkāpumi. Iesniegumā bija minēti vēl vairāki atbrīvošanas iemesli. Trešdien intervijā Latvijas Radio arī jaunais Valsts prezidents Raimonds Vējonis sacīja, ka, viņaprāt, šis lēmums nav pareizs. Tādus un vēl lielākus pārkāpumus, ar ko pamatota nepieciešamība atlaist padomi, pieļāvušas daudzas valsts un pašvaldību iestādes, un tad, viņaprāt, būtu jāatlaiž liela daļa vadītāju.
Situācija, kas izveidojusies ap NEPLP, pēc Saskaņas deputāta Borisa Cilēviča domām, ir bēdīga, bet likumsakarīga, ja atceroties, kā tā tika izveidota. Lai gan likums vairs neparedz iespēju frakcijām izvirzīt kandidātus un tos iesaka nevalstiskās organizācijas, patiesībā «aizkulisēs kaut kādi cilvēki vienojās par pieciem kandidātiem», sacīja B. Cilēvičs. Nesen žurnālistiem Solvita Āboltiņa (Vienotība) sacīja, ka šie cilvēki esot bijusī Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) un Sarmīte Ēlerte. Viņa Vienotībā pārstāv mazākumu. Par A. Dimanta atbrīvošanu balsoja arī I. Mūrniece (NA).