Kā baņķieris es FKTK darbību redzu jau kopš 1993. gada, un jāsaka, ka tā tiešām ir būtiski uzlabojusies - tāda klasiskā «pedalizācija», kad banka pati sev izsniedz kredītus, lai palielinātu pamatkapitālu, bija diezgan izplatīta deviņdesmitajos gados, bet tad uzraugs kopā ar auditorfirmām šo praksi izskauda. Attiecīgi es gribētu apgalvot, ka, ieejot jaunajā gadu tūkstotī, tā Latvijas banku sektorā vairs nebija plaša parādība. Cita lieta, ka uzraugs jau pārbaudes neveic nepārtraukti, līdz ar to jāapsver, vai jūtīgiem klientiem tā frekvence nav jāpaaugstina. Jo jāņem vērā arī tas, ka salīdzinājumā ar deviņdesmitajiem gadiem dažādu vērtspapīru atvasinājumu sistēma kļuvusi sarežģītāka, attiecīgi ir vieglāk noslēpt kādas transakcijas. Bet ir vēl viena lieta - jautājums par, ja tā var teikt, politisko mugurkaulu. Proti, kad 2007. gadā sākās krīze, nebija jābūt Krugmanam, lai saprastu, ka uzņēmumi cietīs un tiem būs grūtāk atdot kredītus. Tas savukārt nozīmē, ka bankām pasliktināsies kredītportfeļi un būs jāveido uzkrājumi, jāpalielina kapitāls. Nianse ir tā, ka rietumos piekļuve kapitāla tirgiem ir attīstīta. Attiecīgi banku uzraugi var mierīgi novērtēt situāciju aiz loga, atnākt pie bankas un teikt: dāmas un kungi, jums jāpalielina kapitāls! Un, it sevišķi, ja tas notiek savlaicīgi, bankas vienkārši iziet kapitāla tirgū un emitē akcijas. Jā, vecie akcionāri cieš, jo viņu daļa «atšķaidās», tomēr kopumā tā ir normāla transakcija - neviens nesāk stomīties un uztraukties. Tā kā Latvijā kapitāla tirgi nav attīstīti, tad mūsu banku gadījumā tas jau ir sarežģītāk, proti, īpašniekiem jāver vaļā savi maki. Jautājums ir, kā reaģēja uzraugs Latvijā 2007.-2008. gadā, kad mūsu banku stāvoklis pasliktinājās? Es domāju, ka darīja adekvāti - gāja pie akcionāriem un teica: cienījamie kungi, iemaksājiet! Domāju, ka bija pareizi, ka aicinājums netika izteikts publiski, jo tas radītu zināmu satraukumu, tomēr esmu pārliecināts, ka uzaicinājums kā tāds bija. Tālākais jautājums ir par to, cik toleranti uzraugs izturas pret veidu, kā akcionāri iemaksā. Labi, virkne banku iemaksāja. Bet kas notiek, ja neiemaksā? Krājbankas gadījumā jau šovasar bija skaidrs, ka ir problēmas ar iemaksu. Spiediens pieauga, un acīmredzot notika kādas negodīgas darbības. Un man ir jautājums: ja sarunas par iemaksāšanu ir bijušas necaurspīdīgas, tad varbūt vēl ir kādas bankas, kurās akcionāri reāli nav iemaksājuši?
Kas tie par mājieniem?
Jebkurš analītiķis zina: ja Vācijā ekonomikā parādās kādas grūtības, tad pēc kāda laika tās skar arī Vācijas bankas. Savukārt Latvijā ekonomika sarūk par 25%, bet mums tiek stāstīts, ka banku situācija ir izcila. Tā ir nepatiesība. Francijā bankas brūk, Austrijā brūk, tikai mums viss ir kārtībā... Manuprāt, stāstīt šo nepatiesību ir bezjēdzīgi - pareizāk ir pateikt, ka bankas ir cietušas lielus zaudējumus un ir jāpalielina kapitāls. Jā, es sapratu uzraugu līdzšinējo nostāju - lieki netracināt publiku. Skaidrs arī, ka diez vai katru nepatīkamu atklājumu, ko FKTK ieraudzījis kādā bankā, ir jāsteidz publicēt avīzē. Bet patiesība ir kaut kur pa vidu, jo mēs galu galā redzam, ka, ja mēs negribam it kā celt paniku, bet kaut kādas būtiskas lietas noklusējam, tad tas augonis izaug tiktāl, ka sprāgstot notašķī visu. Ir jāskatās uz manis jau pieminētajām un citām valstīm, kur, jā, tiek atzīta situācijas nopietnība, tomēr problēmas tiek risinātas.
Vai notikušais liek savādāk paskatīties uz austrumu izcelsmes nerezidentu naudas klātbūtni mūsu banku kapitālā un noguldījumos kā papildu riska faktoru?
Es uzskatu, ka tiem offshore banking laikiem Latvijā vajadzētu beigties. Šis virziens ASV ofensīvas rezultātā gāja mazumā pēc 11. septembra, bet, pateicoties dažādiem lobijiem, tas atkal nostiprinājās. Var jau teikt, ka šī nauda nāk par labu Latvijas ekonomikai, uzlabo tekošo kontu, tomēr izskatās, ka riski ir lielāki par piesauktajiem ieguvumiem. Turklāt varētu diskutēt arī par ieguvumiem - mēs redzam, ka t. s. nerezidentu nauda reti kad tiek izmantota kreditēšanai. Faktiski Parex un Rietumu banka bija vienīgie, kas tā darīja. Tajā pašā laikā Krājbankai bija izteikti neliels kredītportfelis. Līdz ar to manā skatījumā šī pelēkā nauda mums nekādu īstu labumu kredītresursu izskatā nedod. To var arī saprast, jo šāda nauda ir nestabila, attiecīgi tirgus uzraugs un pašu banku vadība saprot, ka šādu ofšoru norēķinu naudu nevar izmantot ilgtermiņa kreditēšanai. Tādēļ es domāju, ka būtu tikai labi un pareizi, ja pēc šīs mācības jaunā FKTK vadība latiņu celtu augstāk, liekot šiem offshore banking spēlētājiem Latvijā vai nu restrukturizēties, vai izbeigt darbību. Tas tomēr ir milzīgs reputācijas risks - tikko banka sāk akceptēt šo nerezidentu naudu, parādās iespēja, ka tur iejuks kāda narkotiku vai ieroču tirgotāju nauda. Pasaulē ir arī citi reģioni, kur šī nauda varētu grozīties - labāk tā patālāk no Latvijas...