Mēģināt, protams, var. Vai tad kādu pārsteidza fakts, ka jau uzreiz pēc 8. Saeimas vēlēšanām 2002. tapa skaidrs, ka Jaunā laika un Tautas partijas koalīcija ir teju neiespējama? Vai kāds jutās pievilts pēc 9. Saeimas vēlēšanām 2006. gadā, kad Aigara Kalvīša vecā koalīcija tika papildināta vien ar tēvzemiešiem?
Tomēr šī gada oktobrī, kad balsstiesīgie vēlētāji būs lēmuši, kam un ar cik vietām būs tas gods tapt pārstāvētiem Saeimā, gan situācija varētu izvērtsies krietni vien sarežģīta. Koalīcijas veidošana var izrādīties traki grūts un gana ilgstošs process, par kura iznākumu daudz maz droša laikam gan var justies tikai Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Kas tad tai ko uztraukties? Reitingi visnotaļ pieklājīgi un tos nopietni nav sašķobījusi arī premjerkandidāta Lemberga kārtējā atteikšanās kaut reizi pašam pacīnīties par Saeimas deputāta mandātu. Atšķirībā no saviem ilggadīgajiem sabiedrotajiem, kas nu apvienojušies un pārtapuši par galvenajiem konkurentiem - Par labu Latviju (PLL) - ZZS izredzes būt nākamajā valdībā ir visai drošas. Brigmaņa gadiem piekoptā mierīgās ar visiem sadzīvošanas taktika padara Lemberga vasaļus par partneriem, kas vienlīdz labi iederēsies kā Saskaņas Centra (SC) , tā Vienotības veidotā valdībā.
Brigmanis un viņa stūrētā ZZS nav nekāda klīrīga jaunkundze, kas pēc vēlēšanām varētu iespītēties un nepiekrist koalīcijai ar kādu, kas sakaitētajā priekšvēlēšanu laikā to aizvainojis. To, ka tieši lokanie zaļie zemnieki nu tapuši par galvenajiem PLL konkurentiem, apliecina kaut vai fakts, ka Latvijas Neatkarīgās televīzijas rīkotajās reģionālo līderu debatēs Brigmani un ZZS par savu provokatīvāko jautājumu adresātu izvēlējās Andris Šķēle. Sak, ja citādi ar bijušajiem sabiedrotiem galā tikt nevaram, tad vismaz liksim publikai domāt, ka šie zemnieki, kas uzdodas par konservatīviem, nav pietiekami konservatīvi.
To, kurš - SC Urbanovičs, Vienotības Dombrovskis vai varbūt kāds cits - tiks pie iespējas veidot nākamo valdību, protams, izlems Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš reizumis jau pierādījis, ka spēj sajaukt politisko kombinatoru izdomātās kombinācijas. Skaidrs, ka PLL, kuras karsēju pulks vēl arvien nav neko prāvs, šādā situācijā nejūtas īpaši komfortabli. Kaut vai tādēļ, ka pat pārvarot 5 % barjeru pie jebkuras kombinācijas, PLL pēc vēlēšanām varētu nonākt sev galīgi neierastajā mazā brāļa lomā un diktēt noteikumus šai apvienībai neviens neļaus.
Katrā ziņā - pēcvēlēšanu laiks būs saspringts, politiskās konsultācijas spraigas un to rezultātā tapušās kombinācijas var izrādīties gana šokējošas.