Ir ceturtdiena, pulkstenis rāda divi dienā, un licejisti dodas uz satikšanos _Jussieau_ pieturas virszemē ar citiem protestētājiem, lai kopīgi pateiktu dažus skaļus vārdus Francijas prezidentam Nikolā Sarkozī. Viņi grib runāt par pensiju reformu.
Licejistu čūska uzlīkumojusi jau virszemē un gluži organiski iekļaujas treknā pitonā - plašā citu skolu un augstskolu straumē ielas platumā, jaunieši virzās lēnītēm pa ielu demonstrācijā. Tās aste nav redzama, arī galva ne, bet tie ir tūkstoši, pārsvarā gluži ikdienišķas labdabīgas franču sejas. Protams, izceļas panki, metālisti, goti, papīra Nikolā Sarkozī maska kādam pusaudzim uz sejas. Citam ironisks uzraksts uz krekla - «streikoju, netraucējiet līdz pensijai». Pa vidam arī pa kādam protesta «vaininiekam» pensionāram. «Pretosimies, cīnīsimies!»; «Nē, nē, nē, Sarkozī!» - tie ir populārākie skaitāmpanti. Jau vēstīts, vasaras sākumā Francijas valdība paziņoja par plāniem līdz 2018.gadam palielināt minimālo pensionēšanās vecumu no 60 līdz 62 gadiem, lai samazinātu lielo valsts budžeta deficītu. Tādēļ notikuši vairāki plaši protesti. Ne visi, kuros iesaistījās jaunieši, noritējuši miermīlīgi.
Audzinātāja pieskata
Policijas modrā acs šķiet neuzkrītoša, protestētāju tuvumā redz ļoti maz formas tērpu. Arī alus budžu maz. Tiesa, žandarmi savos «ņindzju» aizsargtērpos ar stekiem rokās dežurē dziļāk šķērsielā līdzās tumšzilu busiņu rindai.
«Mēs neesam apmierināti ar valdību,» teic Nadja (17). «Viņi saka, ka mums ir jāstrādā līdz 62 gadu vecumam, nevis līdz 60 gadiem, kā tagad.» Klasesbiedrs Saimons (16) uzreiz nedaudz paskaidro: tas ir vairāk nekā normāli, ka jaunieši protestē pret pensiju reformu! Mēs esam jauni, bet mēs esam Francijas nākotne un mums te būs jādzīvo, viņš saka. Abi skolēni uzreiz pie rokas no tālākām demonstrācijas rindām atvelk arī savu klases audzinātāju Silviju Benāru, pusmūža kundzi salātzaļā vējjakā un tikpat zaļās kedās. Viņa te rūpējas par klases drošību. «Ja gadījumā kādas provokācijas - visi uzreiz ejam malā. Tā es ar bērniem sarunāju,» viņa stāsta. Arī viņa ir pret pensiju reformu - kad sākusi strādāt, viņai solīts, ka būs jāstrādā tikai 40,5 gadi. Tagad pēc jaunajām izmaiņām būtu 41,5 gadi. Jau izskanējis, ka demonstrācijās piedalījies katrs trešais vidusskolas skolotājs.
Katru dienu par sevi ir jāatgādina, tāpēc Parīzē nav ne dienas bez demonstrācijas, kopš pensiju jautājums nonācis Senātā, smejas franči, kuri demonstrācijās nepiedalās. Kaut nelielas, bet demonstrācijas bijušas šonedēļ ik dienu kopš otrdienas. Ceturtdienas vakarā apkopotie dati liecina, ka ceturtdienas demonstrācijā piedalījās 312 liceju jeb 8% Francijas liceju, kā arī 10 universitātes no visām 83.
Bendžamins vienmēr
Tērpies lielā, blāvā, adītā džemperī, jau trīs stundas pirms ceturtdienas demonstrācijas sākšanās pārliecinošā solī metro stacijai jau tuvojas 26 gadus vecais Bendžamins Bals. Rokā viņš tur baltu plastmasas ruporu. Viņš izskatās tā, it kā te būtu ieradies kā uz darbu, bet patiesībā ir bezdarbnieks. Bendžaminam aiz muguras ir jau vairāk nekā desmit gadu pieredze protesta akcijās.
Viņš pavelk džempera piedurkni un parāda uz rokas locītavas mazu skrambu. To viņa ādā iegriezuši roku dzelži, kurus policija viņam uzlikusi martā, kad bijis protests - prasījuši nodarbinātību un algu pielikumu. «Man visa roka bija zila,» viņš saka. Reformai viņš teic cietu nē: «Es uzskatu to par ļoti netaisnīgu. Cilvēki ir nostrādājuši visu savu dzīvi, bet mēs sakām: pastrādājiet vēl ilgāk. Pēc tā nav nekādas vajadzības, mūsu valsts šobrīd ir bagātāka nekā jebkad.»
Pret ir arī bioloģijas students Braiens (18): «Domāju, ka šāda iecere - likt mums strādāt ilgāk, bet saņemt mazāk - nav tas, ko mums prezidents solīja. Viņš teica, ka strādāsim mazāk, bet nopelnīsim vairāk.» Tas neesot taisnīgi pret vecākiem ļaudiem, kuriem smags fizisks darbs būs jāstrādā ilgāk. Jaunie arī noraizējušies, ka, ja pensionāri ilgāk paliks darba tirgū, līdz ar to viņiem būs grūtāk tikt pie darba.
Zināms, ka plānotas tiek vēl vismaz divas manifestācijas - 28.oktobrī un 6.novembrī - uzreiz pēc Visu svēto dienas skolas brīvdienām.