Tomēr absurds šajā gadījumā slēpjas ne vien faktā, ka vecāki, laižot savas atvases uz bērnudārzu - vietu, kur viņiem jātiek pieskatītiem, pabarotiem, tā īsti nevar būt droši par viņu veselību. Paradoksāli ir arī tas, cik lēta ir cilvēka veselība Latvijā. Redz, par šāda veida pārkāpumu Latvijas likumdošana kā maksimālo iespējamo sankciju paredz naudas sodu 500 latu apmērā. Konkrētajā gadījumā soda apmērs ticis pat samazināts līdz 300 latiem. Turklāt, kā norādījusi PVD Rīgas pilsētas pārvaldes vadītāja Ina Šubina, «notikums ir nopietns, jo saslimuši bērni, tādēļ sods bija jāliek un tam bija jābūt bargam». Bargs sods?! Ciniski parēķinot, nesanāk par 10 lati par vienu sasirgušo bērnu.
Iespējams, Latvijā nebūtu vēlams pieļaut, piemēram, tādu situāciju, kāda daudzu gadu gaitā ir izveidojusies ASV, kur par pāridarījumiem veselībai ir izredzes no vainīgās institūcijas pietiesāt miljonus. Tomēr ir nožēlojami, ka, bojājot veselību vairākiem desmitiem mazu bērnu, var izsprukt ar tik mazu sodu.
Ne mazāk muļķīgi ir tas, ka Latvijā par dažādiem pārkāpumiem joprojām tiek sodītas institūcijas, nevis cilvēki. Nu ne jau bērnudārzs saindēja bērnus - vainīgs ir vai nu konkrēts gaļas piegādātājs vai tās uzglabātājs, vai arī pagatavotājs. Kāda gan jēga ir no soda noteikšanas bērnudārzam? Nekāda! Neviens, ieskaitot PVD, nepieprasa, lai tiktu lauzts līgums, kas noslēgts ar nekvalitatīvo, veselībai bīstamo produktu piegādātāju vai sagatavotāju. Toties ir ļoti ticams, ka jau visai tuvā nākotnē šīs struktūras darbinieki sarunās ar vecākiem sāks čīkstēt, ka nevar atļauties nopirkt kaut ko bērniem nepieciešamu, jo, lūk, nācās maksāt 300 latus PVD. Nebūs neviena konkrēta cilvēka, kurš būtu personiski izjutis šo sodu. Rezultātā arī mācība no notikušā nebūs nevienam. Tātad neveselīgas ir bijušas ne tikai vistas, no kuru gaļas saindējās bērni, bet arī pati sistēma, kas regulē ēdināšanu, kā arī sodu sistēma gadījumos, ja kāda darbs ir bijis nekvalitatīvs.