Jaško kolēģis Biomehānikas un fizikālo pētījumu institūtā (BUFPI). Institūts ir jauns un arī tā darbinieku vidū vismaz pagaidām sirmas galvas neatrast, jo BUFPI veidojuši paši jaunie zinātnieki, kuri gatavi sadarboties gan ar pieredzējušajiem kolēģiem, gan uzņēmējiem, lai veiktu komercializējamus pētījumus.
Uzlabošot rezultātus
Viss sākās ar to, ka kopā sanāca pieci jauni zinātņu doktori. Pārrunājot līdzšinējo pieredzi dažādās Latvijas zinātnes struktūrās, viņi secināja, ka ne šīs struktūras, ne veids, kā Latvijas zinātne attīstās, viņiem nav gluži vēlamais. «Izeja bija pašiem sava institūta veidošana,» skaidro jaunais zinātnieks un arī BUFPI biznesa attīstības direktors J. Jaško. Savs institūts viņiem radījis iespēju nodarboties ar pētniecību tā, «lai zinātne nepaliek tikai sausu publikāciju un pētījumu veidā, bet lai tas viss būtu pārdodams uzņēmējiem, nododams tālāk sabiedrībai», turklāt pētnieki varot brīvi strādāt pie saviem projektiem un neviens «no augšas» nediktējot, ko un kā viņiem darīt.
BUFPI pašlaik ir trīs lieli pētniecības virzieni. Viens no tiem ir acu kustību pētījumi, kam ir vairāki praktiski pielietojumi. Pirmkārt, tie palīdz noteikt, cik uztveramas ir mācību grāmatas. Piemēram, secināts, ka kādu mācību grāmatu, kas paredzēta pamatskolēniem, var uztvert tikai augstskolu studenti, jo veids, kādā informācija pasniegta, skolēniem nav saprotams, stāsta J. Jaško. Praktiski to var pārbaudīt, uzliekot iepriekš aprakstīto «naģeni» vai arī nosēdinot cilvēku pie datora, kurā iebūvēta ierīce acu kustību mērīšanai, un liekot palasīt grāmatas tekstu, it kā tā būtu mācību viela. Kamēr cilvēks lasa, dators fiksē, kā kustas acu zīlītes. Pareizi būtu, ja skolnieks lasītu visu tekstu pēc kārtas, bet grūti uztveramajās grāmatās skolēnu acis skraida pa grāmatas lappusi. «Acis nespēj nofokusēties uz tekstu - ir daudzas citas lietas, kas novērš uzmanību,» skaidro J. Jaško. Vairākās analizētajās grāmatās pētnieki konstatējuši uztveramības problēmas, un vienā jau veikti labojumi.
Otra šo pētījumu mērķauditorija ir sportisti. Eksperimentēts ar handbolistiem, un rezultāti pārsteiguši pat treneri. «Viņš vēlējās, lai vārtsargs nepārtraukti skatītos uz bumbu, taču, uzliekot mūsu iekārtu, tika secināts, ka vārtsargs skatās sejā spēlētājiem, nevis visu laiku fokusējis skatu uz bumbu,» stāsta J. Jaško. Citās valstīs ar šādām iekārtām jau intensīvi strādājot, piemēram, Kanādas hokeja izlases spēlētāji tā tiekot regulāri testēti. Pētnieki pieļauj, ka varētu strādāt pie sportistu snieguma pilnveidošanas, iemācot skatīties tur, kur tas konkrētajā sporta veidā nepieciešams.
Zaļā enerģija
Vēl viens BUFPI praktisko pētījumu virziens ir atjaunojamie energoresursi. Šeit būtiski ir pētījumi par vēja enerģiju, jo, kā skaidro J. Jaško, lai arī uzņēmēju interese ir liela, pamatā jābūt pētniecības darbam, lai noskaidrotu, kur vēja parku būvniecība ir ekonomiski izdevīga. Tāpat jauno pētnieku interešu lokā ir biogāzes un bioūdeņraža izstrādes tehnoloģijas. Biogāzes gadījumā tiekot pētīta tehnoloģiju pielāgošana Latvijas klimatam, jo valstis, no kurām šīs tehnoloģijas nāk, atrodas siltākā zonā, līdz ar to arī biogāzes ražošanai izmantojamā zaļā masa atšķiroties. «Piemēram, Vācijā viņi liek vienu apjomu kukurūzas iekšā, Latvijā tas būs pavisam cits, jo mums kukurūza izaug citāda,» stāsta J. Jaško. Zinātnieki cer arī noskaidrot, ko audzēt Latvijas zemniekiem, lai iegūtu maksimāli daudz biogāzes. Izstrādes stadijā esot arī tehnoloģija bioūdeņraža (ar to varētu darbināt automašīnas vai ražot elektrību bez jebkādiem izmešiem) iegūšanai, kur plānots iesaistīt Latvijas vadošos speciālistus šajos jautājumos.
Trešais lielais BUFPI pētījumu virziens ir satelītu attāluma mērīšana ar lāzeru palīdzību. Plānots izstrādāt iekārtu, kas līdz milimetra precizitātei noteiks attālumus līdz satelītiem un vairākkārt pārsniegs pašreizējo iekārtu precizitāti. Kāpēc tas vajadzīgs? «Satelītu kosmosā kļūst aizvien vairāk, tāpēc tie var sadurties. Līdz ar to kompānijas, kas nodarbojas ar satelītu palaišanu kosmosā, ir aizvien vairāk ieinteresētas, lai tām būtu precīzi rīki, kas noteiktu, kur viņu satelīti atrodas un cik tālu tie atrodas no citiem satelītiem,» atbild J. Jaško. Jau veikti teorētiskie aprēķini šādai iekārtai.
Papīru darbs
Pagaidām institūtā strādā deviņi jaunie pētnieki - pieci zinātņu doktori, divi doktoranti un divi maģistri. Sadarbības projektos tiek piesaistīti arī citi zinātnieki, kuri specializējas konkrētajās jomās. Pieredzējušo zinātnieku attieksme pret jauno iniciatīvu ir atšķirīga, bet lielākoties viņi esot atvērti sadarbībai.
Lai gan jau vairāk nekā pusgadu BUFPI darbojas kā pilntiesīgs zinātnisks institūts, teju viss pirmais darba cēliens pagājis papīru darbos, jo tieši tas bija karstākais laiks dažādu projektu gatavošanā ES struktūrfondu naudas piesaistei. Viens projekts Latvijas Investīciju attīstības aģentūras konkursu jau izturējis, pārējie iesniegtie vēl gaida izvērtēšanu. Kamēr citu finansējuma avotu nav, jaunie zinātnieki izdzīvojot no uzkrājumiem un uzņēmēju piesaistītajiem līdzekļiem. Ar nepieciešamajām iekārtām pašlaik labi nokomplektēta esot redzes zinātne, savukārt citos pētījumu virzienos visas nepieciešamās iekārtas vēl nav iegādātas, taču daudzas no tām jau pasūtītas.
Ja Diena ierastos BUFPI pēc gada, ko tur ieraudzītu? J. Jaško cer, ka būs apstiprināta vismaz puse no BUFPI iesniegtajiem projektiem un pētnieki pie tiem jau varēs strādāt laboratorijās, ko plānots veidot arī Rēzeknē, Madonas un Varakļānu novadā, lai attīstītu zinātni arī reģionos. Un pēc 10 gadiem? «Ceru, ka tad būsim Baltijas mērogā spēcīgs praktisko pētījumu institūts, kurš tiešām orientētos uz uzņēmējiem, pasūtījumu pētījumu. Un, paprasot jebkurai firmai Baltijā, kur viņi grieztos, ja kaut kas būtu jāizpēta, viņi tiešām nosauktu BUFPI, jo zinātu, ka mūsu pētījumiem ir augsta kvalitāte,» saka J. Jaško.