Skolu kvalitātes kontrole turpmāk tiks atstāta direktoru ziņā, kuri izstrādās pašvērtējumu ziņojumus par savu mācību iestādi. Savukārt profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības programmu licencēšanai, kā arī akreditācijai deleģēs nozaru institūcijas, piemēram, Latvijas Jūras administrāciju. Iemesls, lai atteiktos no akreditācijas, bijis skolu un pašvaldību secinājums, ka šis process kļuvis formāls un balstīts uz dokumentu sagatavošanu. Tas reāli nespējot uzlabot kvalitāti, kā arī patērējot neadekvāti lielus finanšu resursus.
Uz to, ka akreditācijai ir maza saistība ar kvalitātes celšanu, norāda arī Z. Oliņa. «Mūsu valstī pārāk liels uzsvars tika likts uz kontroli,» viņa saka Dienai. Vienlaikus izglītības eksperte pauž, ka viena no valsts funkcijām ir izglītības kvalitātes novērtēšana, tālab būs nepieciešams pievērst uzmanību pašvērtējumiem. «Šobrīd būtiski ir, kā turpmāk vērtēs, jo mums nav nekādas datu sistēmas izvērtēšanai. Nav arī vērtēšanas sistēmas tradīcijas. Jautājums, ko mēs darīsim, lai turpmāk nodrošinātu kvalitātes mērīšanu,» uzsver Z. Oliņa.
Valdības atbalstītais pasākumu plāns paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2013. g ada oktobrim jāpilnveido statistiskās informācijas apkopošanas un sniegšanas process. Tāpat iecerēs par 50 procentiem samazināt obligātās dokumentācijas daudzumu skolās. Informācijas aprite starp skolām un valsts pārvaldes iestādēm turpmāk notiks pilnībā elektroniski. Lielāka brīvība skolām būs arī attiecībā uz higiēnas prasībām un veselības pārbaudēm. Mācību iestāžu pārstāvji uzskata, ka esošās prasības nereti ir formālas, neskaidras un bez konstruktīva pamatojuma.