Tā kā valsts iestāžu atzinumi liecina, ka par to atbildīga Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP), kas atbildību no saviem pleciem noveļ, raidorganizācijas apsver iespēju vērsties tiesā pret NRTP, prasot naudu atmaksāt.
Problēmas sakne ir MK noteikumi nr.48, kas saskaņā ar Valsts kancelejas (VK) atzinumu nav spēkā no 2006.gada 19.maija. Tādējādi Radio un televīzijas likums nosaka - raidorganizācijām jāmaksā licenču maksas, bet to apjoms jau divus gadus nav noteikts. «Tikpat labi mēs varētu maksāt arī vienu latu,» saka Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) izpilddirektore Gunta Līdaka. NRTP visu šo laiku licenču maksas pamatojusi ar vēl vieniem spēkā neesošiem normatīviem aktiem, jo arī otri vēstulēs minētie MK noteikumi nr.348 nav spēkā jau trīsarpus gadu, norāda LRA valdes priekšsēde un Radio SWH juriste Evika Samoviča. Lai gan NRTP priekšsēdis Ābrams Kleckins otrdien atbildīgās Saeimas komisijas sēdē iekarsa strīdā ar raidorganizācijām, vairākkārt norādot, ka NRTP par licenču maksu administrēšanu neatbild, tā uzraugot tikai to, vai šīs maksas vispār ir samaksātas, VK un Finanšu ministrijas atzinumi liecina, ka atbildība jāuzņemas padomei kā nozari pārraugošajai institūcijai, kam bija jāseko līdzi situācijai. Tomēr tagad NRTP esot izstrādājusi jaunus MK noteikumus, kam jāregulē licenču maksas apjoms. «Viņi to varēja izdarīt arī ātrāk,» nenoliedz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēde Ingrīda Circene (JL). Viņa pieļauj, ka jaunajā Elektronisko mediju likumā NRTP funkcijas būs konkrētākas, lai nevarētu interpretēt, kur sākas un beidzas NRTP atbildība, kā tas bijis jau iepriekš. Tomēr iespēju atsaukt kādus NRTP locekļus viņa vērtē atturīgi.