Ķiploku pesto gan skan smalki, bet tas ir jebkurā lielveikalā nopērkams bazilika pesto ar pievienotiem smalki sagrieztiem ķiplokiem, no kuriem izņemts asniņš, jo tas esot sliktas elpas radītājs. Tieši tāpat frī kartupeļus varētu saukt par beļģu kartupeļiem ar Kajennnas pipariem un parasti ceptu gaļu pārdēvēt par uz restēm gatavotu steiku riekstu marinādē. Visas tās kulinārijas nianses no parastas ēšanas šķir tikai viens solis.
Pirms daudziem gadiem, ilgstoši atrodoties komandējumā vāciski runājošās zemēs, pazinu kādu nedaudz vecāku kungu. Viņš bija latvietis, bet pavadījis šādā darba režīmā jau ilgu laiku. Pusdienoja viņš tieši tāpat kā vietējie, nekautrējoties pasūtīt spritzer, kas sastāvēja no pusglāzes baltvīna un pusglāzes gāzēta minerālūdens. Pusdienu sarunas varēja aizpildīt viens pats, stāstot par savām lauku māju viesībām un tur pasniegtajiem ēdieniem un Rīgas tirgus tantiņām - pie kurām jāpērk svaiga gaļa, pie kurām vislabākie zaļumi un kuras olas, biezpienu būs atlasījušas īpaši viņam. Un vakaros veda uz restorāniem. Mani - nupat no lauku vidusskolas sola nākušu, piesēdināja pie ķīniešu vakariņu galda ar Pekinas pīli un rīsu trauciņiem. Ēdot steiku, pirmo reizi griezu gaļu, no kuras sūcās sārtas sulas, bet pēc meksikāņu tortiļām man, nedzērājam, šķita, ka vienīgi kolēģa tekilas dzeršana ļauj tam nejust, cik viss ir ass. Vēlāk, jau parastā vācu rūpnīcas ēdnīcā, ieteica izvēlēties ēdienus, uz kuriem es nemaz skatījies nebūtu. Tagad toties zinu, kā garšo Bavārijas baltās desas, kabaču salāti un kartupeļu klimpas.
Mazais bērns vēl savā nesamaitātajā uztverē ēd visu, kas nekustas. Lielās meitenes jau šķiro, neēdot ķiplokus, sīpolus un ļoti piesardzīgi skatās uz jebko jaunu. Pirms gada Ziemassvētkos ar opi nopirkām neparastus augļus un tā arī divatā tos dabūjām apēst. Manadrīni ir ēdami, savukārt karambola, fizālis vai ragaina melone jau skata pēc tiek ievietoti neēdamo lietu sarakstā. Nemaz nepamēģinot.
Pašam nepatīk, bet skaidri zinu, ko nākamajā nedēļā katru dienu ēdīšu pusdienās. Un vakariņās arī. Tāpēc, lai nevajadzētu gaidīt jaunu gadu un kaut ko apņemties, būs jāsāk ar Ziemassvētkiem. Pagatavošu svētku galdam kaut ko, ko nekad neesmu gatavojis un ēdis. Itāļiem esot uz šiem svētkiem septiņu zivju ēdienu galds, un viens no ēdieniem būs manējais - kalmāru, kartupeļu un zirņu sautējums. Pavisam vienkāršs, bet pirmo reizi.