Tikai no koka
«Kritušos mēs nevācam,» teic L. Ikase un norāda, ka glabāšanai pagrabā derēs tikai tie āboli, kas nav saspiesti, tārpu sagrauzti vai putnu saknābāti. Turklāt tie jāvāc ar rokām un ar lielu mīlestību. «Ja var dzirdēt, kā dārzā lasa ābolus, tad lasītāji slikti strādā,» smej L. Ikase un norāda, ka ābols kastē vai spainī jāieliek, nevis jāiemet. Pētniece iesaka, ābolus vācot, uzreiz tos likt kastēs un pielikt klāt zīmīti, kas tā ir par šķirni vai vismaz uzrakstīt laiku, kad āboli ēdami - rudenī, ziemā -, lai vēlāk, kad kastes visas izskatās vienādas, ābolu šķirnes nesajuktu. Nekādā gadījumā nevajadzētu ābolus lasīt maisos, jo tad tie saspiežas un ābolu kātiņi sadursta citus ābolus.
Pētniece stāsta, ka ļoti svarīgi ir ābolus pareizi noraut no koka. Viņa iesaka ābolu paņemt saujā tā, lai to nesaspiestu, ar rādītājpirkstu piespiest kātiņa pamatni un ābolu pagriezt uz sānu. «Šādi raujot, gatavam ābolam būtu viegli jānonāk no koka,» teic L. Ikase. Ja ābolu rauj, nepieturot kātiņu, bieži vien kātiņš izraujas un šādu ābolu ziemai saglabāt nevar - tad tas der tikai sulu spiešanai, kompotiem, žāvēšanai vai ātrai ēšanai. Savukārt, ja ābolu norauj ar lapiņām, zūd kāda daļa no nākamā gada ražas - tiek norauta vieta, kur ābele veido nākamos pumpurus un pēc tam augļus, skaidro pētniece.
Labāk plastmasas kastēs
«Ābolu audzētājiem ir tāds padoms - nevākt augļus lietainā dienā, bet, tā kā Latvijā tas nav reāli izdarāms, novāktie āboli pirms likšanas pagrabā jāatstāj mazliet pažāvēties,» iesaka L. Ikase. Glabāties liek tikai sausus augļus. Pētniece stāsta, ka vislabāk ābolus glabāt plastmasas kastēs, jo tās ir vieglāk izmazgāt. Var izmantot arī koka kastes, bet koka šķiedrās iemitinās sēnītes un pelējums, un šādas kastes pirms jaunās ražas ik gadu nepieciešams dezinficēt. L. Ikase iesaka koka kastes vai nu apstrādāt ar dezinfekcijas līdzekli «Ekosepts», vai arī izdezinficēt ar kvarca lampu. Ar kvarca lampu var dezinficēt arī visu pagrabu. Tā kā āboli vienās un tajās pašās kastēs tiek likti gadu no gada, reizi divās nedēļās augļi ir jāpāršķiro un bojātie āboli jāizlasa ārā, teic L. Ikase.
Glabājot ābolus kastēs, nav jāraugās, lai āboli «elpotu» - jo tie stāv blīvāk, jo mazāk žūst un labāk viens otru aizsargā. «Plānā slānītī izkārtoti āboli ātrāk savīst un, ja pagrabā ir pārāk auksts, biežāk izsalst,» norāda pētniece. Tāpēc āboli labāk pārcietīs glabāšanu, ja tos cieši saliks kastēs un kastes saslies vienu uz otras.
Prasa vēsumu un mitrumu
Āboli ir ļoti prasīgi, un tie labi uzglabāsies tikai vēsās un mitrinātās vietās, teic pētniece. Tiem vislabāk patīk temperatūra no 0 līdz +4 grādiem. Siltākā telpā āboli strauji pārgatavojas. Rūpnieciski ābolus pieņemts glabāt +1 grāda temperatūrā, bet dažām vecajām šķirnēm, piemēram, 'Antonovkai' tādos apstākļos miza kļūst brūna. Tāpēc šo šķirni labāk glabāt +3 līdz +4 grādos, iesaka L. Ikase.
«Savukārt, ja ārā ir milzīgs aukstums un arī temperatūra pagrabā iet mīnusos, būtu labi pagrabu nedaudz piesildīt ar sildītāju, citādi augļi ies bojā,» iesaka L. Ikase.
Lai āboli glabājoties nevīstu, glabātavā jābūt arī samērā augstam gaisa mitrumam - vismaz 80%. Pagrabā šādu gaisa mitrumu iespējams nodrošināt, regulāri mitrinot grīdu.
«Var ar spainīti vai lejkannu nolaistīt grīdu, bet var nolikt pagrabā vienkārši trauku ar ūdeni,» iesaka ābolu speciāliste. Viņa teic, ka zemes pagrabos, kas atrodas mājas pagalmos, gaiss parasti ir mitrāks, tāpēc tur mitrināšanu var veikt retāk, bet pagrabos, kas atrodas zem mājām, gaiss ir daudz sausāks, un tur nepieciešams grīdu mitrināt vismaz reizi nedēļā.
Kopā ar citiem augļiem
Augļu pētniece teic, ka ābolus pagrabā var glabāt kopā ar bumbieriem un citiem augļiem, bet tos nekādā ziņā nedrīkst likt kopā ar dārzeņiem, jo āboli ļoti strauji pieņem dažādu dārzeņu - kartupeļu, burkānu, biešu - smaržu un kļūst neēdami. Tāpat nav iedomājama ābolu glabāšana pagrabā kopā ar krāsu bundžām vai benzīnu. «Ja ābolu kasti ieliksiet automašīnas bagāžniekā, kur stāv arī kanniņa ar benzīnu, pēc divu stundu brauciena ābolus varēsiet izmest,» ir pārliecināta L. Ikase. Tāpēc pētniece iesaka ābolu glabāšanai un pārvadāšanai atrast un izbrīvēt tādu vietu, kur ābolu garšu nenomāktu citas.