Par nule aizvadīto Pasaules kausu - kas pārsteidza visvairāk?
Mani mazliet pārsteidza, ka bija diezgan atklāts čempionāts, bija daudz gūtu vārtu. Pēc pēdējām tendencēm tas bija tāds pietiekami patīkams pārsteigums, diezgan aktīvs futbols tika spēlēts. Tas priecēja. Līdzjutējiem patīk uzbrūkošs futbols, daudz vārtu, un skatāmībai tas laikam ir ļoti svarīgi.
Rezultativitāte ir vairāk uzbrucēju vai aizsargu nopelns?
Tā grūti pateikt. Bija pietiekami daudz komandu, kas spēlēja ar pieciem aizsargiem, bet vārtu tik un tā bija daudz. Tāpēc laikam jau tas viss ir komandu nopelns. Turklāt vēl jau bija daudz neizmantotu vārtu gūšanas iespēju! Kā nopelns tas ir? Nezinu. Varbūt futbola kopumā. Un, protams, jāuzteic uzbrucēji, kuri bija patiešām meistarīgi, ja ņemam vērā tendenci, ka tagad daudzi spēlē no aizsardzības.
Vai pēc Pasaules kausa tendence likt akcentu uz aizsardzību varētu iet mazumā?
Es tā viennozīmīgi neteiktu, ka tā ir tendence. Bet vienubrīd likās, ka futbols iegājis tādā ļoti taktiskā gultnē, bija maz vārtu, komandas sāka spēlēt no aizsardzības. Varbūt tas arī bija saistīts ar labu uzbrūkošo spēlētāju deficītu. Tagad ir ļoti daudz tādu, sevišķi starp jaunajiem. Arī vienkārši labu uzbrucēju tagad ir daudz. Paskaties uz jebkuru komandu, un tur ir uzbrucēji, kuri var vienatnē apspēlēt, tikt galā ar pretinieku un izšķirt epizodi.
Kādi ir mūsu jaunie futbolisti kopumā salīdzinājumā ar citu valstu futbola talantiem?
Dažādi. Es jau saku, ka tagad jauniešu futbolā veidojas laba tendence, tiek veidotas dažādas jauniešu futbola attīstības programmas, talantu fabrikas, akadēmijas... Manuprāt, jauniešu futbolā tagad ir lielāka perspektīva nekā pieaugušo futbolā. Pēdējais mums ir acīmredzamā krīzē, savukārt jauniešu futbolam, manuprāt, vajadzētu attīstīties, jo akcenti ir pareizi. Vienīgais, spēkā paliek problēma par pāreju no jauniešu futbola uz pieaugušo futbolu. Ir jāceļ virslīgas līmenis, lai futbolistiem būtu kur tiekties, kur spēlēt, lai tas būtu prestiži un cienīgā līmenī.
Šonedēļ gatavosit ļoti interesantu komandu - U-16 izlasi, kuras futbolistiem bija seši gadi Latvijai sekmīgajā Euro 2004 laikā. Toreiz droši vien uz futbolu gāja daudz vairāk bērnu. Vai tas ir ietekmējis tā vecuma izlases kvalitāti?
Man tā grūti pateikt, neesmu sekojis attīstības tendencei vairāku gadu garumā. Domāju, mums tas vairāk saistīts ar ko citu. Mums ir periodi, kad dzimstība ir labāka zēniem, ir - kad meitenēm, un tas ietekmē topošo futbolistu skaitu. Vai tas bija saistīts ar mūsu iekļūšanu Eiropas čempionātā? Ja tā bija, tad labi (smejas).
Ja paskatāmies uz Latvijas futbola spožākajām zvaigznēm, tās virslīgā debitē jau ļoti agrā vecumā, bet tagadējo U-17 un U-18 izlašu dalībnieki praktiski nespēlē virslīgā, par spīti čempionāta zemajam līmenim. Vai no viņiem vēl var kas sanākt?
(Domā.) Kā lai saka?! Virslīgas līmenis pirms desmit gadiem bija pavisam cits. Tolaik 17 vai 18 gadu vecam puisim iekļauties virslīgas komandas sastāvā... bija ļoti sarežģīti, jo bija liela konkurence, spēcīgi leģionāri, čempionāts bija pietiekami spēcīgs. Bet tagad tā tendence krasi mainās. Tagad jau samērā daudz jauniešu izlases spēlētāju spēlē virslīgā. Pēdējos gadus divus virslīga strauji atjauninās. Dublieros un 1. līgā spēlē daudz jauno, pat 15 gadīgu. Viņiem tā ir laba perspektīva organiski pāriet no jauniešu uz pieaugušo futbolu. Kā tas ietekmē mūsu čempionātu kopumā? Tur ir problēmas. Virslīgas komandā jau jābūt kaut kādam zināmam meistarības līmenim, lai mūsu klubi gūtu kaut kādus panākumus Eiropā un mēģinātu pat kaut ko uzvarēt.
Virslīgā ir daudz jauno, gandrīz tikpat cik veco. Bet vidējā vecumā, kam vajadzētu būt labākajos gados, ir samērā maz. Kur paliek vidusslānis?
Tā viennozīmīgi nevar pateikt. Pirmkārt, vienubrīd sākās tendence, ka mūsu futbolisti sāka braukt prom. Uz Krievijas čempionātu, Kipru... vienalga, kur. Otrs aspekts - pārejas problēma. Kā motivēt jaunieti palikt futbolā? Viņš trenējas kādā klubā vienu divus gadus, dublieru līmeni jau pāraudzis, bet pirmajā komandā viņu neaicina. Ko lai viņš dara? Ja esi konkurētspējīgs, vari mēģināt aizbraukt kaut kur citur. Ja ne, tad vai nu jābeidz, vai jāstudē, jāstrādā? Ja to izvēlas, futbols paliek amatieru līmenī, varbūt tiek spēlēts futzāls. Droši vien šajos slāņos mums arī pazūd futbolisti.
Viena no galvenajām Virslīgas līmeņa krišanās problēmām saistīta ar negodīgajām spēlēm. Kad pats pirmo reizi uzzinājāt par šādu samērā jaunu parādību?
Tik precīzi nepateikšu, kad pirmo reizi par ko tādu dzirdēju. Taču fakts ir un paliek fakts - tā ir nopietna problēma futbolā, un tā var arī pazudināt sportu kā tādu, ja reiz mēs sākam domāt naudas, nevis sporta kategorijā. Es tā saprotu, ka ar to arī UEFA diezgan nopietni cīnās, taču baidos, ka tā ir tāda nopietna sēnīte, ko izārstēt nav nemaz tik viegli. Nepieciešamas reālas darbības, stingri likumi, kas bargi soda cilvēkus, kas ar to nodarbojas. Citādi mēs ar to netiksim galā vairs nekad.
Viena no lielākajām riska grupām uz sarunātajām spēlēm ir tieši jaunie, kuri gribētu saņemt vairāk naudas, nekā ir. Kā lai viņus attur no šīs vieglās peļņas?
Jāieaudzina godīgas spēles principi. Ar viņiem jārunā, viņiem jāsaprot, ka pat viena dalības reize tamlīdzīgā gadījumā nozīmē, ka «pa lielam rēķinam» ar tevi kā sportistu ir cauri. Domāju, pie mums tas notiek arī mazliet citu iemeslu dēļ. Tev nemaksā pusgadu algu. Kas cits tev atliek? Ir taču kaut kā jādzīvo. Un vispār ekonomiskā situācija valstī to ietekmē. Mūsu futbolistiem jau nav lielu algu, bet ja reiz pat tās klubi nevar apmaksāt... Sākas spēle, kas nevienam nav saprotama. Un ļaunākais no tā ir tas, ka šī iemesla dēļ mēs zaudējam lielu daļu potenciālo dalībnieku bērnu futbolā. Ja vecāki redz visus iekšējos skandālus, sarunātās spēles, kāda gan jēga sūtīt bērnu uz futbolu? Futbola prestižs no tā ļoti cieš, un tas ir vissāpīgāk. Skaidrs, ka tas droši vien ir arī citos sporta veidos, bet futbols šajā sakarā figurē visbiežāk.
Populārākā sporta veidā apgrozās lielāka nauda, tāpēc futbols arī visvairāk cieš no tā.
Tieši tā! Esam nonākuši pie tā, ka mums jādomā, kā uzspodrināt futbola tēlu, prestižu.
Ja reiz aizskārām godīgas spēles jautājumu, parunāsim par simulāciju futbolā, kas daudziem futbola svētdienas faniem tik ļoti nepatīk. Atzīstieties, vai jūs kā treneris spēlē dosiet norādes futbolistam ilgāk pagulēt, ja tas nepieciešams?
Nē, nu, godīgi sakot, nekad neteikšu futbolistam, lai tas ilgāk paguļ. Bet simulāciju un citas nelielas futbola viltībiņas, kuras ir absolūti likumīgas, var mierīgi izmantot. Ja vajag iegūt laiku, kaut vai piecas desmit sekundes, var vienkārši uztaisīt kādu pauzīti. Nekad neesmu kādam teicis - guli un necelies, jo esam vadībā. Taču, ja rit pēdējās minūtes, tu ar bumbu stāvi pie pretinieku stūra karodziņa, turi bumbu, lai tevi notriec no kājām, jo komanda tā saglabās bumbu un iegūs laiku. Tas ir normāli futbolā. Savukārt simulācija ir provokācija, ar kuru centies nopelnīt, ko neesi pelnījis. Tā futbolā bijusi vienmēr! Agrāk tas bija vienkārši ārprāts. Sevišķi dienvidnieku komandas, ar kurām vienkārši nevarēja tikt galā.
Tā ir futbola sastāvdaļa?
Domāju, ka jā. Skaidrs, ka gribētos, lai visi būtu godīgi, neviens nesimulētu, bet...
Tas nav reāli?
Ej nu sazin, varbūt kādreiz nonāksim arī pie tā?!
Vai, strādājot ar izlasi, nenoilgojaties pēc spraigāka grafika? Nav vēlmes strādāt klubā?
Zini, vasarā ir ļoti daudz darba, divas izlases. Darba režīms: nedēļu mājās, nedēļu treniņnometnē. Tā ka darba netrūkst. Sākot no aprīļa līdz pat septembrim, darba daudz. Tieši otrādi - pietrūkst pat laika paskatīties futbolistus.
Jums bija iespēja strādāt ar daudziem spēcīgiem treneriem. Ko no kā pasmēlāt?
(Smejas.) Es pats daudziem saku, ka vēl nemaz neesmu treneris, bet tikai mācos. Šis ir tikai ceļa sākums. Vēl daudz ko mācīties. No katra trenera kaut ko pasmēlu.
Daudzi mūsu labākie bijušie futbolisti pēc tam izmanto savus kontaktus ārzemēs, palīdzot tur iekārtoties jaunajiem latviešu futbolistiem. Ja būs labs spēlētājs, kādam ieteiksiet?
Ja kāds man piezvanīs un pajautās, varu dot futbolista raksturojumu. Eiropas futbolā ir mazliet cita tendence. Ja kāda nopietna komanda ir ieinteresēta kādā jaunā futbolistā, viņu vienmēr ierodas vērtēt klātienē kluba pārstāvji, skauti. Tad tā ir nopietna interese. Ja kāds interesēsies, ieteikšu, bet nevienu mākslīgi nekur nebīdīšu.
Vai no ārzemju klubiem kāds brauc klātienē skatīties mūsu jauniešu izlašu futbolistus?
Domāju, jā. Tiesa, varbūt vēl nav tādas konkrētas intereses. Nezinu precīzi, kā bija ar Andreju Cigaņiku, kurš pārcēlās uz Lēverkūzenes Bayer, bet tur bija interese par viņu, cilvēki atbrauca uz šejieni, visu solīdi nokārtoja. Es puišiem saku, ka jauniešu līmenī ir ļoti daudz skautu, kas vēro. Ja tajā līmenī izceļas, ir iespēja. Tagad reti kam vajadzīgs futbolists, piemēram, 27 gadu vecumā, ja vien jau neesi zvaigzne. Visi meklē jaunus, perspektīvus futbolistus, kurus var izaudzināt par labiem.
Tagad viens no talantīgākajiem Latvijas jaunajiem futbolistiem Valērijs Šabala gatavojas debijai Beļģijas čempionātā. Līdz šim no mūsējiem tikai jūs tur esat spēlējis. Kā novērtēsit to līmeni?
Tolaik tas bija ļoti augsts, tobrīd tieši abi brāļi Mpenzas atgriezās. Bija 18 komandu čempionāts, kas mazajai Beļģijai ir ļoti daudz. Man tur ļoti patika. Tas bija liels pluss, ka turp aizbraucu. Daudz spēlēju, labi sagatavojos Eiropas čempionātam. Bija daudz labu komandu tur. Nezinu, kā tagad.
Vai Latvijas izlases rezultāti un vieta FIFA rangā pašlaik ir objektīvs rādītājs mūsu pašreizējām iespējām?
(Ilgi domā.) Grūti atbildēt, jo godīgi jāatzīst, ka man nemaz nav tik daudz laika sekot līdzi pieaugušo futbolam kā tādam, jo vairāk esmu iesaistīts jauniešu futbolā. Godīgi sakot, pat nezinu, ko atbildēt. Uzskatu, ka mums jābūt augstākā vietā. Ar ko tas saistīts? Viens iemesls droši vien ir vietējā čempionāta ne pārāk augstais līmenis, lai gan pietiekami daudzi futbolisti spēlē ārzemēs. Jā, varbūt mazliet jūtama bija paaudžu maiņa, bet tagad tā jau ir visnotaļ nobriedusi komanda, kurai pakāpeniski jāgūst rezultāti. Vispār jāņem vērā, ka visā pasaulē konkurence saasinājusies. Skat, pat Gibraltārs cīnās par punktiem. Droši vien jāaudzina vairāk labu futbolistu, kas ir mūsu, jauniešu izlašu treneru, galvenais mērķis - sagatavot vairāk labu futbolistu valstsvienībai.
Vai pašreizējo futbolistu kvalitāte ir pietiekami laba?
Ceru, ka jā. Mums patiesībā ir pietiekami daudz labu futbolistu. Tiešām! Ir jāuzlabo rezultāti. Zemāk krist vairs nav kur.