Pretēji solītajam, uz otro spēli nepalika ne Oļegs Znaroks, ne arī Harijs Vītoliņš. Vēl otrdien pēc ierašanās Rīgā Znaroks apgalvoja, ka otrajā spēlē uz soliņa būs Vītoliņš. No vienas puses, situācija saprotama. HK MVD turpina cīņu Gagarina kausa izcīņā, un kluba vadītāju vietā arī Kirovs Lipmans uzstātu, ka Latvijas treneru tandēmam ir jābūt Balašihā, nevis Rīgā. No otras puses, zinot, ka būs jābrauc prom, pirmajā spēlē varbūt vajadzēja pārbaudīt vairāk tā saucamos šaubīgos kandidātus, malā atstājot vadošo Herberta Vasiļjeva trijnieku. Par viņiem tāpat zināms, ka pasaules čempionātā Vācijā spēlēs.
Abu treneru prombūtnē vadības grožus pārņēma ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks, kurš pirmajā spēlē pēc tieša ripas trāpījuma šķīrās no vairākiem zobiem. Izmaiņas virknējumos netieši norādīja uz treneru izdarītajiem secinājumiem. Ārpus sastāva bija atstāts pirmajā mačā nevajadzīgu noraidījumu nopelnījušais aizsargs Māris Jass, uz ceturto maiņu bija noslīdējis Roberts Bukarts, bet lielā iespēja sevi apliecināt līdzās Miķelim Rēdliham un Armandam Bērziņam tika dota Kasparam Saulietim, par kuru pēc pārbraukšanas no Minskas Dinamo uz Čehiju nekas daudz nebija dzirdēts. Kasparam par laimi, izlases treneri neredzēja divus viņa nopelnītos noraidījumus, bet gan jau par tiem tiks ziņots.
Mājienu, ka jāsaņemas, bija sapratis Bukarts. Spēles sākumā viņa saikne ar sastāvā iekļauto centra uzbrucēju Sergeju Pečuru darbojās saskaņotāk par pārējiem. Otro vakaru pēc kārtas uzmanību piesaistīja Andris Džeriņš. To visu redzot, centra uzbrucēju rangs neizskatījās tik viennozīmīgs, kā uz to norāda izlases treneru salikums. Raudzīsim, vai spēlēs ar Baltkrieviju treneri neizšķirsies par pārmaiņām.