Tātad aizvadītajā ceturdienā grozījumi tika pieņemti parlamentā otrajā lasījumā. Ja runā par pieminēto situāciju, šoreiz nevar sūdzēties. Jā, tieslietu ministrs ar savām idejām par izmaiņām juridisko personu maksātnespējas procesa regulējumā nāca klajā jau pēc tam, kad Tautsaimniecības komisija bija beigusi darbu pie grozījumiem, kuri, atgādināšu, skar fizisko personu maksātnespēju. Esam ar Bordāna kungu par šo situāciju runājuši, pietiekami skaidri norādot, ka tad, kad grozījumi ir jau uz trešo lasījumu, fundamentālas izmaiņas nav juridiski (to nosaka Saeimas Kārtības rullis) iespējamas.
Termiņš grozījumu iesniegšanai trešajam lasījumam ir nākamā gada 10. janvāris. Ceru, ka strādāsim pietiekami raiti, lai grozījumi stātos spēka nākamā gada 1. jūnijā. Sākotnējā iecere bija 2014. gada 1. janvāris, bet mēs «uzkārāmies» - komercbanku lobijs utt.
Būtu svarīgi nošķirt, kādas plānotās izmaiņas regulējumā ir ar atpakaļejošu datumu, t. i., attiecas uz jau izsniegtajiem kredītiem, un kādas attieksies uz nākotnē izsniedzamajiem. Lai cilvēki kaut ko nepārprot...
«Atpakaļejošais datums» attiecas uz fiziskās personas maksātnespējas procesa termiņu. Citiem vārdiem sakot, ja cilvēks jau ir ar parādsaistībām un viņam ir problēmas tās pildīt, tad viņš pēc grozījumu stāšanās spēkā varēs rakstīt iesniegumu ar lūgumu par saīsināto termiņu - vienu gadu.
Savukārt t. s. nolikto atslēgu princips (mazliet vulgarizējot - cilvēks atdot bankai īpašumu un pēc tam no saistībām pret banku ir brīvs) attieksies uz nākotnē izsniedzamajiem aizdevumiem fiziskajām personām. Mēs apzināmies, ka uz jau izsniegtajiem kredītiem šo principu attiecināt ir riskanti - var būt sūdzības Satversmes tiesā, varētu būt pārkāpts paļāvības princips uzņēmējdarbībā utt.
Lai gan var pieļaut, ka tie, kuri jau nespēj atdot kredītus, būtu priecīgi, ja nolikto atslēgu princips attiektos uz viņiem.
Protams, bet arī īsāks termiņš palīdzēs - ir tomēr liela atšķirība, vai tev maksājumi jāveic viena gada vai triju četru gadu garumā. Pašreizējais termiņš patiešām rada bezcerību, vēlmi aizbraukt utt. Un šī problēma skar pietiekami daudz cilvēku. Mūsu pasūtītais pētījums liecina, ka problēmas ar hipotekāro kredītu atdošanu ir apmēram 50% no šos kredītus ņēmušajiem, turklāt tie ir cilvēki spēka gados - dominē vecuma grupa 18-44 gadi. Profesionālā griezumā - vidēja ranga vadītāji, valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki, biroju darbinieki privātajā sektorā. Vidējie ikmēneša ieņēmumi - 400 latu uz rokas. Īsi sakot, vieglāks regulējums palīdzēs aktīviem, perspektīviem cilvēkiem.
Komercbankas saka, ka nolikto atslēgu princips sadārdzinās hipotekāros kredītus nākotnē, proti, lielāks risks mudinās bankas prasīt pašam kredīta prasītājam lielāku pirmo iemaksu.
Jā, tā bankas saka... Toties neesmu dzirdējis, ka bankas atzītu savu atbildību kredītu burbuļa radīšanā.
Banku skatījumā tās savu atbildības daļu ir «izbaudījušas» lielo zaudējumu izskatā.
Esat redzējis sektora darbības rādītājus šogad? Gluži pieklājīga peļņa.
Tagad. Tomēr zaudējumi bija un lieli.
Man gan šķiet, ka bankas jau pagājušajā gadā dzīvoja komfortabli. Lai kā arī būtu, šo tēzi par lielāku pirmo iemaksu mēs koalīcijā risinām, sadarbojoties ar Ekonomikas ministriju, ar Nacionālo apvienību utt. Proti, runa ir par valsts garantiju sistēmas izveidi šīm pirmajām iemaksām. Bet te gan uzreiz jāteic, ka šī sistēma attieksies uz ģimenēm, uz tām, kuras iegādājas savu pirmo mājokli, iespējams, būtu griesti arī šī pirkuma vērtībai - teiksim, 200 000 eiro. Jāpiebilst, ka šie kritēriji attiektos arī uz tiem, kuri nākotnē vēlēsies izmantot nolikto atslēgu principu. Jo, protams, mūsu mērķis nav palīdzēt privātpersonām, kas vēlas spekulēt ar nekustamajiem īpašumiem.
Atgriežoties pie Bordāna. Nav jau tā, ka viņa idejas par grozījumiem arī juridisko personu maksātnespējas likumā būtu nepareizas, it sevišķi tās, kas attiecas uz maksātnespējas administratoru stingrāku regulējumu. Tātad šis jautājumu bloks «pakaras gaisā»?
Nenoliedzu, ka ir nopietnas problēmas arī juridisko personu regulējumā. Vienkārši zinu - ja mēs tagad sāksim risināt vēl šo bloku, tad arī grozījumi, par kuriem mēs runājām, šogad nestāsies spēkā. Jo būs atkal strīdi par juridisko personu regulējumu, administratoru statusu un uzraudzību, un tas viss pārceļos uz nākamo Saeimu. Izdarām to, ko varam tagad, savukārt tas bloks lai nāk kā valdībā kārtīgi izstrādāts atsevišķs likumprojekts.