Lietuvā un īpaši Igaunijā gan bijuši labi rezultāti bērnu mirstības mazināšanā. 2010. gada dati Latvijā ir optimistiskāki nekā 2009. gadā, kad nomira 294 bērni, no kuriem 168 bija zīdaiņi, taču Latvija joprojām ir melnajā zonā. «Bērnu mirstības skaitlis profesionālim ļoti labi raksturo labklājības situāciju valstī, sociālo vienlīdzīgumu un veselības aprūpes kvalitāti, tajā skaitā pieejamību,» saka Ingrīda Rumba-Rozenfelde, LU Medicīnas fakultātes dekāne, kuras vadībā 2008. gadā veikts pētījums, kurā tika analizēti bērnu mirstības cēloņi. Pētījums prezentēts daudzām institūcijām, taču jāsecina, ka no priekšlikumiem, kā mazināt mirstību, maz ņemti vērā.
Vienkārši uzsmēķē
Bērnu mirstībai iemeslu ir daudz - māšu dzīvesveids, kaitīgie ieradumi, slimības vēsture, vēlīna diagnostika, vēlākos gados - bērnu nepieskatīšana. Neseni Eiropas pētījumi velk arī līknes starp bērnu mirstību un korupciju veselības aprūpes nozarē. I. Rumba-Rozenfelde secinājusi, ka bērnu mirstībai ir arī tiešs sakars ar veselības aprūpes budžetu, bezdarbu, iekšzemes kopproduktu (IK) uz vienu iedzīvotāju.
Zīdaiņu mirstības ainā Latvijā pirmo vietu ieņem dažādi perinatālā perioda (no 22 grūtniecības nedēļām līdz bērna septītajai dienai) stāvokļi. Zīdaiņi nereti mirst no veselības problēmām, kas radušās grūtniecības laikā. «Tās ir dažādas mātes saslimšanas, arī hroniskas, kas liedz iznēsāt bērnu. Iedzimtas anomālijas, kas manifestējas grūtniecības periodā un ir tik smagas, ka bērns diemžēl aiziet bojā,» saka I. Rumba-Rozenfelde. Otro vietu ieņem iedzimtas anomālijas un hromosomālas novirzes, trešo - zīdaiņu pēkšņas nāves sindroms, ceturto - ārējas iedarbības sekas. No šiem pašiem iemesliem mazuļi mirst arī citās Eiropas valstīs. Tiesa, I. Rumba-Rozenfelde papildina - «cēloņi ir tie paši, bet mums ir vairāk iedzimtās anomālijas, vairāk zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms un nedaudz vecāku bērnu grupās - traumas». Viņa arī norāda, ka vecāku kaitīgie ieradumu spēlē ļoti lielu lomu anomāliju attīstībā. Latvijā katra desmitā sieviete grūtniecības laikā smēķē. Grūtnieču smēķēšana trīskāršo bērna risku nomirt no zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma (ZPNS).
Nejūt, ka nekustas
Kā vienu no galvenajām problēmām I. Rumba-Rozenfelde min to, ka daudzas sievietes laikus nestājas uzskaitē pie ginekologa, novēloti ir izmeklējumi. Tiesa, laikā, kad topošās māmiņas varēja saņemt lielāku valsts materiālo palīdzību, ja agrāk stājās uzskaitē, viņas ginekologu apmeklējušas biežāk. «Kāpēc viņas neiet, jājautā pašām mammām. Iespējams, ir aizņemtība, citi bērni, kaut kā neliekas tik svarīgi, domāju, tā ir vispārējā aizņemtība, attieksme,» pieļauj I. Rumba-Rozenfelde. Ja grūtnieces veiktu agrīnu diagnostiku, anomālijas varētu konstatēt agrāk, saka arī Rīgas Dzemdību nama galvenā neonatoloģe Ilze Kreicberga.
Nereti Dzemdību namā ierodas pacientes grūtniecības beigu posmā, kuras trīs dienas nav jutušas, ka bērns kustas. «Mūsu cilvēkiem nemāca izvērtēt savas sajūtas. Sievietei it īpaši grūtniecības laikā jāmāk saprast sevi un savu bērnu,» saka I. Kreicberga. Kā labu piemēru viņa min tautā iegūlušos labo attieksmi, ka grūtniecības laikā nedrīkst dzert alkoholu, taču maz sieviešu zina par to, kā jūtas bērns. I. Rumba-Rozenfelde izceļ iniciatīvu, ka valstī plānots izglītot sabiedrības veselības nozarē māsas, kas strādās ģimenes ārstu praksē. «Tā būtu papildu iespēja ar cilvēkiem runāt,» viņa saka.
Desmitreiz vairāk slīkst
Jautāta, kā Lietuvai un Igaunijai izdevies manāmi samazināt bērnu mirstību, I. Rumba-Rozenfelde pieļauj, ka viens no iemesliem saistīts ar to, ka «pacientu līdzmaksājumu daļa kopējā veselības aprūpē [ne tikai grūtniecības periodā, bet kopumā] Lietuvā un Igaunijā ir ievērojami mazāka nekā Latvijā. Tāpēc regulārāk veic profilakses pasākumus, atveseļošanas procedūras, nenonāk līdz tik smagiem, ielaistiem slimības gadījumiem». Ir arī pierādīta korelācija starp bērnu mirstību un IK uz vienu iedzīvotāju.
I. Rumba-Rozenfeldes redakcijā 2009. gadā izdotajā grāmatā Bērnu slimību riska faktori rakstīts, ka Latvijā bērni biežāk nekā vidēji ES iet bojā satiksmes negadījumos, nosmok, aizrijas, sadeg vai saelpojas dūmus, saindējas, desmitreiz biežāk noslīkst. Izpētīts, ka četrreiz biežāk mirst bērni līdz piecu gadu vecumam, divreiz biežāk pusaudži, 15-19 gadu veci. Piemēram, gadu līdz četrus gadus veciem bērniem ārējie cēloņi izraisa nāvi 48,6% gadījumu, salīdzinot ar 18% gadījumu Itālijā, minēts grāmatā.