Aptuveni pirms gada gaismā nāca ziņas, ka vienā no RSK darījumiem varētu būt izšķērdēti aptuveni 500 tūkstoši latu. Toreiz runa bija par pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme darbinieku apdrošināšanu, kuras ietvaros RSK minēto naudas summu pārskaitīja brokeru firmai Trīs A Brokers par it kā veiktajiem starpniecības pakalpojumiem klienta piesaistē. Taču, kā secināja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, šis pusmiljons iztērēts nepamatoti. Pēc šī gadījuma izskanēšanas publiskajā telpā Rīgas dome nolēma atlaist visu RSK valdi - tās priekšsēdētāju Ēriku Gailānu un locekļus Inetu Rezevsku un Jāni Odiņu. Pašlaik šo lietu izmeklē Ekonomikas policija.
Tagad parādījušās aizdomas par vērienīgu pašvaldības naudas līdzekļu izkrāpšanu. Saskaņā ar N. Ušakova teikto laika posmā no 2008.gada līdz 2009.gada vidum notikusi RSK finanšu rādītāju sagrozīšana, lai slēptu uzņēmuma patieso situāciju. RSK finansiālais stāvoklis ticis uzrādīts sliktāks, nekā bija patiesībā, un deputāti, kas jūnijā lēma par 1,25 miljonu latu ieguldīšanu RSK pamatkapitālā, lai kompāniju neatzītu par maksātnespējīgu, faktiski tika maldināti. Šī nauda RSK stabilizēšanai nemaz nebija nepieciešama, atzīst domē.
«Tie finanšu līdzekļi tika izmantoti vismaz nelietderīgi un, iespējams, arī nozagti,» secina N. Ušakovs. Par krāpniecību mērs uzzinājis martā, kad RSK likvidācijas ietvaros tika apkopoti materiāli par uzņēmuma aktivitātēm iepriekšējos gados. Diena jau rakstīja, ka šī gada sākumā pašvaldība nolēma izbeigt RSK darbību, jo tā nevarēja atļauties tajā iepludināt vēl papildu līdzekļus.
N. Ušakova rīcībā esošā informācija liecina, ka manipulācijas ar finanšu datiem nevarēja notikt bez tā laika domes vadības ziņas. Bijušais Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK), kurš kā pilsētas gatava toreiz bija arī kapitāldaļu turētājs RSK, pilnībā noraida jebkādus apvainojumus afēras atbalstīšanā. «Par tiem RSK pārkāpumiem, par kuriem man bija zināms, es atlaidu toreizējo RSK vadību un man zināmo informāciju nodevu Ekonomikas policijai. Par citiem pārkāpumiem man personīgi toreiz ziņu nebija,» viņš saka.
Arī par pilsētas īpašumiem atbildīgās komitejas vadītājs iepriekšējā un šajā domes sasaukumā Andris Ameriks (LPP/LC) uzsver, ka neko neesot zinājis. «Ja kaut kas tāds ir noticis, tad atbildīgās amatpersonas ir jāņem aiz krāgas,» viņš saka. Ar bijušo RSK vadību pirmdien neizdevās sazināties.
Lai noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un arī iespējamos vainīgos, pašvaldība vērsusies KNAB, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), kas ir sabiedrības darbību uzraugošā institūcija.
Rīgas pašvaldība arī informē, ka RSK grāmatvedībā nav reģistrēti vairāki rēķini, nav pieejami dokumentu oriģināli, kā arī ir citi pārkāpumi, kas kopumā rada pārliecību par sistemātisku un labi pārdomātu uzņēmuma vērtības mazināšanu. Šāda grāmatvedības datu sagrozīšana ļāvusi nepamatoti samazināt uzņēmuma vērtību, kas, ņemot vērā 2009. gada sākumā plānoto uzņēmuma privatizāciju, iespējams, par vairākiem miljoniem būtu mazinājusi pašvaldības ieņēmumus.