Tomēr šoks vismaz pagaidām nav licis ziemeļnieciski brīvdomīgajiem norvēģiem novērsties no saviem brīvības un kultūru draudzības ideāliem. Par spīti visam, nav pat jūtams, ka lidostās būtu pastiprināts drošības kontroles līmenis.
«Var teikt, ka sabiedriskā dzīve ir pilnīgi apstājusies. Ir atcelti daudzi koncerti, piemēram, Prinsa uzstāšanās, vietējā futbola čempionāta spēles nenotiek,» stāsta Oslo dzīvojošā Jana Liepiņa-Vollestada. Galvenais tagad esot atvadīšanās no bojāgājušajiem un pēc iespējas ātrāka patiesības noskaidrošana, vai vaininieks tiešām darbojies viens. Par spīti tam, ka terora akti, kā izskanējis, bijuši politiski un reliģiski motivēti, A. Bērings-Breivīks uzbrucis valdošās Darba partijas jauniešiem tās «multikulturālisma un islamizācijas politikas» dēļ, visi galvenie norvēģu politiskie spēki tagad vienojušies nozieguma nosodījumā.
Lidojumā uz Oslo sastaptais Jenss stāsta, ka cilvēki, kuru ģimenes vai draugu loku notikušais nav tiešā veidā skāris, tomēr notikušo aplūkojot pragmatiski, protams, visa tauta sēro, bet lielākās bažas valdot par to, vai maniakam neatradīsies sekotāji. «Cilvēki runā, ka slepkava esot bijis gatavs, ka policija viņu nošaus, un bijis pārlaimīgs, ka viņu vienkārši arestēja. Tagad ne tikai visi lasīs viņa internetā publicēto manifestu, bet viņam būs iespēja savas murgainās idejas paust tiesā. Dzirdēts, ka viņš notikušo uztver kā lieliski izdevušos PR akciju savām idejām, tādēļ vēl viena diskusija, kas tagad ir īpaši svarīga, ir par to, kā definēt garīgo saslimšanu. Vai cilvēks, kurš savas darbības bija rūpīgi izplānojis deviņu gadu garumā, varēja būt garīgi slims vai ne?» vaicā Jenss.