RAPLM valsts sekretāres vietnieks Artis Stucka Dienai atzina, ka līdz gada beigām var atklāties, ka vēl kādā pašvaldībā ir līdzīga problēma. Ministrija ir piedāvājusi vairākiem novadiem dotācijas neizmantoto daļu 2010.gadā atmaksāt valsts budžeta ieņēmumos un par šo summu dzēst Valsts kasē ņemto aizņēmumu neatmaksāto daļu. Šādu priekšlikumu pieņēmis Alūksnes novads, kurā iekļautais Jaunalūksnes pagasts nav paguvis izmantot 61 429 latus. Burtnieku novads nav izmantojis 15 000 latu, Aglonas novads - 2570 latu.
Jaunalūksnes pagasta pārvaldes vadītāja Benita Jušvajeva, kura iepriekš bija pagasta priekšsēde, Dienai atzina, ka pašvaldība nav paguvusi daļu dotācijas izmantot sarežģītās iepirkumu procedūras dēļ, «un tad mēs atmetām ar roku, jo lielāko daļu jau paguvām izdarīt». Pagasts dotāciju izmantoja pamatskolas rekonstrukcijai. Gulbenes novada Beļavas pagasts nav paspējis izlietot visu summu, jo pēc 1.jūlija nolēmis to atvēlēt citam mērķim - sākotnēji izstrādātā tehniskā projekta īstenošanai pietrūcis naudas, Dienu informēja Gulbenes novada domes priekšsēde Sandra Daudziņa (ZZS). Beļavā sākumā bija iecerēts skolas pagrabstāvā iekārtot informācijas centru, bet pēc tam dotācijas daļu paredzēt citam ar skolu saistītam mērķim.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) atzina, ka «nevar likt visas pašvaldības vienā maisā». Varētu būt nelielie pagasti, kas paņēma viegli pieejamo naudu, bet pēc tam nezināja, kur to likt. Tajā pašā laikā iepirkumu procedūra patiešām esot smagnēja, tā ir jāiziet gan projektēšanas, gan būvniecības stadijā, pastāvot apstrīdēšanas iespējām, kas ir laikietilpīgs process.
Jāatgādina, ka dotāciju infrastruktūras attīstībai pagasti un pilsētas saņēma dažādos laikos pēc lēmuma pieņemšanas par iekļaušanos novadā. Daļa pašvaldību, kas vērsās Satversmes tiesā, apstrīdot iekļaušanu novadā, to vēl nav saņēmusi, bet dažas ir piekritušas iespējai dzēst par šo summu aizņēmumu Valsts kasē.