Izšķīda interešu grupās
Kustība Occupy Wall Street aizsākās pērn 17. septembrī, kad daži desmiti cilvēku, galvenokārt studenti un bezdarbnieki, apmetās nelielajā Zukoti laukumā Manhetenā netālu no Volstrītas, kur atrodas daudzu ietekmīgu finanšu organizāciju vadības mītnes. Sākot protestus, viņi paziņoja, ka iebilst pret Volstrītas alkatību un tur esošo kompāniju glābšanu no bankrota par nodokļu maksātāju naudu, ko esot panākuši politiķi, pār kuriem Volstrītai esot milzu ietekme.
Visas pasaules uzmanību kustība izpelnījās pēc tam, kad 1. oktobrī plaša protesta gājiena laikā uz Bruklinas tilta starp aktīvistiem un policiju izcēlās sadursmes, pēc kurām tika arestēti aptuveni 700 Occupy Wall Street atbalstītāju. Pēc šiem notikumiem kustībai uzradās jauni sekotāji, kas pilsētās visā Amerikā un pasaulē pie finanšu iestādēm un pašvaldību ēkām izveidoja nometnes, tā sākot globālu kustību Occupy.
Pēc gandrīz divu mēnešu ilgas Zukoti laukuma «okupācijas» 15. novembrī policija ieradās to atbrīvot no protestētājiem. Turpmākajos mēnešos līdzīgs liktenis notika arī ar Occupy nometnēm citās ASV pilsētās. Zaudējuši vietu, kur pulcēties, kustības dalībnieki vairs nespēja organizēties, jo īsā laikā Occupy bija kļuvusi pārāk liela un tai nebija līderu, kas spētu paust konkrētus kustības mērķus. Tāpēc kustība, kas sākotnēji iebilda pret ienākumu nevienlīdzību, izšķīda dažādās interešu grupās, kuras ar Occupy nosaukumu protestēja pret visu, kas tām šķita aplams.
Jānobriest mērķiem
Cilvēki, kuri piedalījās demonstrācijā par godu gadadienai kopš Occupy Wall Street sākšanās, ir pārliecināti, ka kustība vēl elpo pakausī negausīgajām finanšu institūcijām un no tām atkarīgajiem politiķiem. «Daudzi mediji apgalvo, ka Occupy mirst, bet, manuprāt, fakts, ka šodien tika arestēts vairāk nekā simt cilvēku, pierāda - kustība joprojām ir daļa no sarunas,» protestētājs Kalebs Mopins sacīja aģentūrai Reuters. Viņam piekrīt cīņubiedrs Džons Zangass: «Mēs sakām, ka neesam padevušies.»
Tomēr sociālo kustību pētnieki uzskata, ka Occupy Wall Street ir nepieciešams izvirzīt sasniedzamus mērķus un veidot alianses, piemēram, ar arodbiedrībām, kurām ir lielāka ietekme politisko lēmumu pieņemšanā. Arī daudziem ierindas amerikāņiem, par kuru interesēm it kā iestājas Occupy Wall Street, nav saprotams, ko kustība vēlas panākt. «Izskatās, ka viņi zaudē pavedienu. Kad cilvēki sešdesmitajos gados protestēja pret Vjetnamas karu, viņi skaidri zināja, ko vēlas. Izskatās, ka šiem ļautiņiem [Occupy atbalstītājiem] tas līdz galam nav skaidrs,» domā Vinsents Smorto, kurš noraudzījās uz pirmdienas protestiem.
Tikmēr viens no kustības runasvīriem Džonatans Smakers laikrakstam The Christian Science Monitor apgalvoja, ka Occupy nobriestot: «Mēs strādājam pie specifiskiem mērķiem.»